Iznācis "Latvijas Nacionālās bibliotēkas Zinātnisko Rakstu" 3. (XXIII) sējums

06/09/2017
IzdrukātNosūtīt
Iznācis "Latvijas Nacionālās bibliotēkas Zinātnisko Rakstu" 3. (XXIII) sējums
Iznācis "Latvijas Nacionālās bibliotēkas Zinātnisko Rakstu" 3. (XXIII) sējums
1

Iznācis "Latvijas Nacionālās bibliotēkas Zinātnisko Rakstu" 3. (XXIII) sējums. E-izdevums tradicionāli ietver pētījumus par Latvijas grāmatniecības vēsturi, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) speciālo kolekciju vērtībām, kas papildinājušas LNB krājumu pēdējos gados.

LNB zinātniskie raksti. 3. (XXIII) sējums (PDF, 9.11 MB)

Letonikas un Baltijas centra galvenā bibliotekāre Laura Kreigere-Liepiņa rakstā "Rīgas dzejnieka un humānista Daniela Hermaņa (1543−1601) poēma "De Rana et Lacerta Succino Borussiaco insitis" (Par Prūsijas dzintarā ieslēgto vardi un ķirzaku)" pievērsusies vienam no pirmajiem darbiem, kas iespiests Mollīna tipogrāfijā Rīgā (1600. gadā). Raksta autore iepazīstina lasītājus ar darba autora D. Hermaņa neparasto dzīvesstāstu un daiļradi Livonijas politisko un kultūras notikumu ietvarā. Rakstā iekļauti vairāki viņa dzejdarba fragmenti latīņu valodā līdz ar tulkojumiem latviešu valodā, kas demonstrē dzejnieka krāšņos mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus. Pētniece raksturo arī 16. gadsimtā valdošos priekšstatus par dzintara rašanos un tā nozīmi ārstniecībā.

Mākslas un mūzikas centra galvenā bibliogrāfa Dmitrija Zinovjeva rakstā "Atgriešanās no aizmirstības: 18.−19. gadsimta ārzemju iespiedgrafika Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mākslas un mūzikas centra Mākslas lasītavas estampu kolekcijā" aplūkoti unikāli Eiropas valdnieku, aktrišu portreti, pilsētu un lauku ainavas, satīriskās un tematiskās gravīras no LNB ārzemju grafikas krājuma. Raksturotas tajā rodamo izcilo franču, angļu, vācu gravīru stilistiskās iezīmes. Pēdējos gados jaunapgūtās vērtības, kā arī  saņemtie nozīmīgie dāvinājumi ļauj ierindot LNB kolekciju kā Latvijas, tā Eiropas nozīmīgāko iespiedgrafikas krājumu skaitā.

LNB Nozaru literatūras centra galvenās bibliogrāfes Astras Šmites raksts "Romā saglabātā Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma atgriešanās dzimtenē: Par Olgas Rekjas dāvinājumu Latvijas Nacionālajai bibliotēkai" ļauj ieskatīties latviešu ārstes, literātes, sabiedriskās darbinieces Olgas Resnevicas-Sinjorelli (1883−1973) biogrāfijā un bagātajā kultūras mantojumā. Lai arī ārstes mūžs lielākoties aizritēja Itālijā, kur viņa bija nodibinājusi ģimeni ar itāliešu ārstu un mecenātu Andželo Sinjorelli (1876–1952), viņa saglabāja saikni ar tuviniekiem, skolasbiedriem, draugiem, kuru vidū daudz ievērojamu latviešu literātu (Aspazija (1865–1943), Rainis (1865−1929), Antonija Lūkina (1876−1942), Austra Kārkliņa (1895-1986), Elza Stērste (1885−1976) u. c.) un politiķu (Ernests Rolavs (1874–1907), Miķelis Valters (1874−1968), Emīls Skubiķis (1875−1943) u. c.). Pateicoties O. Resnevicas mazmeitai Olgai Rekjai (Itālija), pirms vairākiem gadiem ārstes korespondence ar tautiešiem (vairāk nekā pustūkstotis vēstuļu un pastkaršu) nonāca LNB rokrakstu krājumā un kļuva pieejama ikvienam interesentam.

Letonikas un Baltijas centra pētniece Lilija Limane rakstā "Latviešu sieviešu grāmatas līdz 19. gadsimta vidum Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu krājumā" noskaidro sieviešu literatūras izzināšanas teorētiskos aspektus, raksturo latviešu sieviešu grāmatu iegādes, lasīšanas un glabāšanas tradīcijas līdz 19. gs. vidum, apkopojot un analizējot ierakstus LNB reto grāmatu un rokrakstu eksemplāros. Pētījums ļauj secināt – kaut gan sievietēm adresēta lasāmviela Latvijā radās vēlāk, jau līdz 19. gs. vidum grāmatām bija svarīga loma sieviešu garīgajā dzīvē, tās tika rūpīgi glabātas no paaudzes paaudzē.

Letonikas un Baltijas centra galvenās bibliogrāfes Ilzes Rubertes pētījumā "Latviešu rakstnieku kopotu rakstu izdevumi trimdā" aplūkota septiņpadsmit izdevumu veidošanas vēsture, kā arī atsauksmes par šīm grāmatām emigrācijas presē. Pētījums parāda trimdas izdevēju grūtības, sastādot apjomīgos iespieddarbus. Kopotajiem rakstiem bija atšķirīga kvalitāte, ko noteica ne tikai izdevēju materiālās iespējas un estētiskā gaume, bet arī oriģinālo Latvijas izdevumu trūkums latviešu mītnes zemēs.

Letonikas un Baltijas centra pētnieču Ināras Klekeres un Lilijas Limanes rakstā "Latviešu grāmatniecības profesiju attīstības tendences līdz 1918. gadam: datubāzes "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam" analīze" raksturota biogrāfiju datubāzes (pieejama: http://lgdb.lnb.lv) koncepcija un struktūra, kas veidota saskaņā ar grāmatzinātnes metodoloģiskajām nostādnēm un Latvijas grāmatniecības vēstures galvenajiem posmiem. Darbā sniegts pārskats par grāmatniecības profesiju – iespiedēju, izdevēju, grāmatu izplatītāju un tirgotāju, grāmatzinātnes teorētiķu, cenzoru, bibliotekāru u. c. – attīstību līdz Latvijas valsts nodibināšanai. Izcelts katra grāmatniecības perioda ievērojamāko personību ieguldījums.