Gunārs Birkerts: Latvijas Nacionālā bibliotēka: projekta ideja

IzdrukātNosūtīt

Gunārs Birkerts

Šī Latvijas Nacionālās bibliotēkas arhitektoniskā ideja radās pirms 20 gadiem un kļuva par vienu no plaši atzītiem jaunā arhitektūras laikmeta vēstnešiem.

Britu arhitektūras vēsturnieks Pīters Bjūkenens (Peter Buchanan) ir teicis, ka topošā laikmeta arhitektūrai ir "jāpārspēj un jāietver". Jaunais jārada uzsūcot un sintezējot mācības no vēsturiskās un vietējās, kā arī no modernās arhitektūras.

Tas vedina domāt, ka mūsdienu arhitektūrai ir jābūt kā tiltam pāri laika robežām — balstītai pagātnē un ar skatu nākotnē. Rodas nepieciešamība izveidot jaunu formas valodu, tādu, kas ar pietāti attiektos pret iepriekšējām.

Raugoties uz ēku, mēs redzam intriģējošu formu. Tā mūs vizuāli piesaista. Kāda tā ir? Tā ir izteiksmīga. Tā ir bibliotēka, funkcionāls simbols. Tā ir atgādinājums par Latvijai nozīmīgu izcilu vēsturisku notikumu un tās valstiskuma veidošanos, kā arī sumina valsts atdzimšanu un tās atjaunoto kultūras bagātību krājumus.

Vārdu lineārā daba nespēj pilnīgi aprakstīt trīsdimensiālo arhitektonisko veidolu. Izteiksmes ziņā veidols ir daudznozīmīgs.

Lai uztvertu tā jēgu, mums jāatgriežas pie sajūtām un intuīcijas, kas pavadījušas radīšanas brīdi.

Šī arhitektūra stāsta par humānisma un kultūras saplūsmi, kas ietver sevī atsauces uz vēsturi, folkloru, literatūru, mūziku un tēlotājmākslu.

Vēl vairāk, tā izsaka arhitekta mīlestību pret savu zemi un tās vēsturi.

  • Tā stāsta par zaļiem laukiem un pļavām, un daudzkrāsainām puķēm;
  • Tā stāsta par tumšiem priežu mežiem un baltām bērzu birztalām;
  • Tā stāsta par lēni plūstošām, tumšām, sapņainām upēm, kuru plūdums ir tik lēns, ka reizumis šķiet, ka tās plūst atpakaļ;
  • Ainava ir līdzena un viegli nolaidena, un tās augstākā virsotne Gaiziņš, ir tikai 12m augstāks par Eifeļa torni;
  • Tā stāsta par visur klātesošo folkloru, par cilvēku pārdzīvojumiem, kuri izteikti tautas dziesmās un teikās. Teikās par apņēmību, kura no tumšajiem ūdeņiem liks pacelties mirdzošai pilij. Tā stāsta par drošsirdīgiem jātniekiem, kuri jāj ledus kalnā, lai izglābtu princesi. Tas paveicams ar spēcīgu gribasspēku un neatlaidību.

Uzlūkojot ietekmes, kuru iespaidā tapis ēkas veidols, mēs atpazīstam lauku viensētu būvniecību, kurai uzslāņotas vēsturiskās Rīgas arhitektoniskās izpausmes.

Visas šīs metaforas ir devušas savu ieguldījumu mūsdienu bibliotēkas veidola uzmetumā. Šim jaunajam veidolam piemīt individualitāte un spēks, lai veidotu dialogu ar vēsturisko arhitektūru Daugavas pretējā krastā.

Šo metaforu sintēzi es dēvēju par dvēseli; tā piedod izteiksmību Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas ārējam apveidam. Un tad vēl ir dvēsele, kas atspoguļojas iekštelpās (interjerā).

Jaunais laikmets ir atvedis sev līdzi datoru un kopā ar to globalizāciju.

Jaunā Latvijas Nacionālā bibliotēka ar tās valstiski nozīmīgajiem kultūras krājumiem ir iecerēta un gatava dalībai vispasaules elektronisko sakaru tīklā un informācijas tehnoloģiju sistēmās.

Šī ir būtiska daļa no ēkas iekšējās "dvēseles".