Retās grāmatas un rokraksti

IzdrukātNosūtīt

Reto grāmatu un rokrakstu krājumā tiek iekļauti visi iespieddarbi (grāmatas, sīkiespiedumi, periodiskie izdevumi, kartes, attēlizdevumi), kas izdoti latviešu valodā līdz 1850. gadam, krievu valodā līdz 1800. gadam, pārējās svešvalodās līdz 1700. gadam, kā arī pēc noteiktajiem robežgadiem izgatavoti iespieddarbi ar īpašām retuma pazīmēm (aizliegti un vajāti izdevumi, klasiķu darbu pirmizdevumi, greznumizdevumi un poligrāfiski interesanti iespiedumi, eksemplāri ar autoru un ievērojamu personu atzīmēm u. c.). Rokrakstu fondā tiek komplektēti kultūrvēsturiski nozīmīgi manuskripti, vēstules, fotogrāfijas u. c. personālarhīvu materiāli.

LNB senāko un vērtīgāko iespieddarbu kolekcija no pārējā grāmatu krājuma īpaši izdalīta 1951. gadā. Laika gaitā tā papildināta ar pirkumiem un dāvinājumiem, galvenokārt no privātpersonām. Pašlaik reto grāmatu un rokrakstu krājumā ir vairāk nekā 54 tūkstoši dažāda veida iespieddarbu un rokrakstu vienību.

Nacionālās grāmatniecības pamatu veido latviešu senākie iespiedumi, sākot ar visvecākajiem — 1586./87. gada baznīcas rokasgrāmatu un beidzot ar Anša Leitāna tulkotajiem stāstiem, 19. gs. kalendāriem, praktiskās dzīves padomu grāmatām, nelielām vienlapēm ar ziņģu, valsts izsludināto likumu un citiem tekstiem. Latvijas kultūras vēstures pētniecībai nozīmīgas ir Latvijā līdz 1830. gadam iespiestās grāmatas svešvalodās — seniespiedumi poļu, vācu un latīņu valodā.

Īpašu grupu veido iespieddarbi par Latviju. Vienā no tiem — S. Minstera "Kosmogrāfijā" (Bāzele, 1550) atrodams senākais līdz šim zināmais teksts latviešu valodā — J. Hāzentētera tēvreize. Seniespiedumu kolekcijā ietilpst 63 inkunābulas (līdz 1500. gadam izdotas grāmatas). Valsts krātuvē tās nonākušas lielākoties no Pirmā pasaules kara gados pamestajām privātpersonu un iestāžu bibliotēkām. Senākā inkunābula — Johana Gūtenberga pēcnieka, Maincas tipogrāfa P. Šēfera 1466. (?) gadā iespiestā Heinriha Herpfa grāmata "Spiegel der Volkommenheit" ("Pilnības spogulis"). Inkunābulu skaitā minami arī pētniekiem labi zināmi izdevumi, piemēram, Nirnbergas iespiedēja A. Kobergera Bībeles izdevumi latīņu un vācu valodā (1478. un 1483. gads) un citi.

Retumu krājumā glabājas 287 paleotipi (1501.–1550. gada izdevumi), to skaitā 16. gs. tipogrāfu — Plantēnu, Elzevīru, Parīzes Karaliskās tipogrāfijas un citu firmu grāmatu kolekcijas.

Retumu krājumā ir nozīmīgi krievu grāmatniecības pieminekļi. Krājumā ir arī jaunākas un pavisam jaunas grāmatas ar dažādām retumu pazīmēm: savulaik cenzūras aizliegti izdevumi, piemēram, viens no dažiem zināmajiem Baumaņu Kārļa dziesmu krājuma "Līgo" (1874) palikušajiem eksemplāriem (pēc tam, kad Krievijas cenzūras iestādes tirāžu sadedzināja), latgaliešu drukas aizlieguma laika kontrafakcijas, pasaules dižgaru (J. V. Gētes, I. Kanta, A. Puškina u.c.) darbu pirmizdevumi.

Lasītavā tiek veidota arī latviešu trimdas bēgļu nometnēs līdz 1950.gadam iespiesto grāmatu kolekcija. Rokrakstu krājumā pašlaik ir vairāk nekā 400 personālfondu un kolekciju — publicēti un nepublicēti apcerējumi, literāru darbu manuskripti, vēstules, fotogrāfijas u. c.

ALEKSEJA APĪŅA RETO GRĀMATU UN ROKRAKSTU LASĪTAVA