LNB vēstures fakti

IzdrukātNosūtīt
1919 Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņem lēmumu par Latvijas Valsts bibliotēkas dibināšanu. Bibliotēka tiek dibināta 29. augustā. Tās pirmais direktors ir Jānis Misiņš (1862-1945). (Bibliotēkas vadītāji turpmākajos gados)
1919. gada septembrī bibliotēkas rīcībā nodota ēka L. Jaunielā 26.
1920 Bibliotēka sāk saņemt Latvijas iespieddarbu obligāto eksemplāru.
1. jūnijā L. Jaunielā 26 sāk darbu pirmā lasītava ar 40 vietām.
28. decembrī Ministru kabinets izdod rīkojumu, kas Valsts bibliotēkai ļauj ievest grāmatas un kolekcijas no ārvalstīm, nemaksājot muitu.
Bibliotēkas grāmatu krājumā ir aptuveni 250 000 vienību.
1921 Nāk klajā periodiskos izdevumos iespiesto rakstu bibliogrāfiskā rādītāja "Latviešu zinātne un literatūra" 1. sējums.
1922 Latvijas Satversmes sapulces kopsēdē pieņemts "Likums par Valsts bibliotēku" un "Likums par Centrālo grāmatu katalogu".
Latvijā sāk darboties starpbibliotēku abonements (SBA).
1924 Latvija pievienojas Briseles konvencijai, kas paredz par valsts līdzekļiem izdotu iespieddarbu un oficiālu dokumentu, zinātnisku darbu un literāru izdevumu starptautisku apmaiņu
1926 Nāk klajā periodiskos izdevumos iespiesto rakstu retrospektīvā bibliogrāfiskā rādītāja (burtu sērijas) "Latviešu zinātne un literatūra" 1. sējums. Latvijas brīvvalsts laikā iznāca 8 sējumi par 1763.-1907. gadiem. Profesionāļu aprindās izdevumu nereti dēvē sastādītāja Augusta Ģintera (1885-1944) vārdā par "Ģintera rādītāju".
1927 Bibliotēka sāk regulāri izdot Latvijā iespiesto grāmatu bibliogrāfisko rādītāju - mēnešrakstu "Valsts bibliotēkas biļetens".
1928 Tiek izteikta ideja par jaunas bibliotēkas ēkas celtniecību, jo bibliotēkas darbību jau kopš dibināšanas kavē piemērotu telpu trūkums.
1930 No "Valsts bibliotēkas biļetena" salikuma sāk izgatavot arī iespiestās kartītes bibliotēku katalogu vajadzībām.
1940 Pēc PSRS okupācijas varas nodibināšanas bibliotēka reorganizēta un pārdēvēta par Latvijas PSR Valsts bibliotēku.
Bibliotēkas krājums tiek papildināts ar lielu padomju grāmatu sūtījumu no PSRS Valsts literatūras fonda.
Bibliotēkas rīcībā nodota ēka Jēkaba ielā 6/8 un Anglikāņu ielā 5.
Pēc radniecīgu PSRS iestāžu parauga bibliotēkā tiek izveidota Valsts grāmatu palāta.
1941 Vācu okupācijas režīma laikā Latvijas PSR Valsts bibliotēka bija iekļauta Zemes bibliotēkas (Landesbibliothek) sastāvā, kur, izņemot Universitātes bibliotēku, ietilpa arī pārējās Rīgas zinātniskās bibliotēkas.
1944 Pēc padomju varas atjaunošanas iestāde turpina darbu kā Latvijas PSR Valsts bibliotēka.
Bibliotēka saņem Latvijas PSR un PSRS iespieddarbu bezmaksas obligāto eksemplāru.
1945 Bibliotēkas rīcībā nodod ēku Torņu ielā 3/5; tiek īrētas ēkas L.Jaunielā 22, L.Jaunielā 24, Arsenāla ielā 5 un M. Pils ielā 3, kurās  izvieto nesašķiroto iespieddarbu fondu, kas pamatā  veidojies no 2. Pasaules kara gados palikušajiem "bezsaimnieku"  grāmatu krājumiem.
1946 Izveidota Speciāli glabājamās literatūras nodaļa jeb specfonds pretpadomju un "novecojušās" literatūras glabāšanai. Informācijas ierobežojumu atcelšana aizsākās 1988.gadā. Nodaļa likvidēta 1990. gadā.
1947 Notiek LPSR VB Zinātniskās padomes pirmā sesija.
1948 Sāk organizēt kartogrāfisko izdevumu fondu.
1949 Sāk iznākt Latvijas PSR iespieddarbu bibliogrāfijas rādītājs "Preses hronika".
1950 Sāk iznākt analītiskās bibliogrāfijas izdevums "Žurnālu un avīžu rakstu hronika".
Uz "Balticas" nodaļas bāzes tiek izveidota Novadpētniecības nodaļa (vēlākajos gados - Letonikas lasītava, tagad – Letonikas nodaļa).
1951 Atvērta Reto grāmatu un rokrakstu lasītava un Periodikas lasītava Jēkaba ielā 6/8.
1956 Bibliotēkas galvenā ēka Pils (toreiz Pionieru) laukumā 2 tiek pārcelta uz jaunām telpām K. Barona ielā 14.
1958 Bibliotēkai pievieno Valsts centrālās nošu bibliotēkas krājumu un atver Nošu un mūzikas literatūras lasītavu (42 801 bibliotekārās vienības).
1959 Latvijas PSR Grāmatu palāta kļūst par patstāvīgu iestādi (1989. gadā reorganizēta par Latvijas Bibliogrāfijas institūtu).
1959/60 Jaunajās telpās K. Barona ielā 14 uzsāk apkalpot lasītājus.
1963 Pēc ilgāka pārtraukuma atsākta periodikā iespiesto rakstu rādītāja "Latviešu zinātne un literatūra" izdošana. Līdz 1997. gadam iznākuši vēl 7 sējumi (par 1910.-1916. gadu). Darbs turpinās.
1964 Iznāk bibliotēkas "Rakstu" 1. sējums.
Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā Jēkaba ielā 6/8 atklāj pastāvīgu muzejekspozīciju "Latviešu grāmatniecības vēsture". Tā ir vienīgā šāda veida izstāde Latvijā un pārveidotā variantā darbojas arī mūsdienās.
1966 Bibliotēkai piešķirts Viļa Lāča vārds.
1968 Bibliotēka organizē pirmo Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valsts bibliotēku vasaras seminārnometni LiLaEst.
1969 Nodibināta Zinātniskās pētniecības nodaļa.
1970 Parakstīts akts par Ikšķiles baznīcā (Daugavas prospekts 18) iekārtotās grāmatu krātuves nodošanu ekspluatācijā. 1998. gadā baznīcas ēka atdota draudzei.
1971 Sākta latviešu seniespiedumu (1525-1855) kopkataloga sastādīšana. Izdevums nācis klajā 2000.gadā, ieguvis Latvijas Kultūras fonda Spīdolas gada balvu, nominēts par Gada grāmatu.
Uz Galvenās grāmatu krātuves fondu bāzes sāk veidot depozitāro (maz izmantotās literatūras) fondu. 1975. gadā bibliotēka apstiprināta par republikas depozītbibliotēku.
1972 Bibliotēkai tiek atsavināts nelielais trimdas latviešu literatūras krājums un liegta iespēja šādas literatūras glabāšanai (trimdas literatūras saņemšana atjaunota 1988.g.).
1981 Nāk klajā A. Apīņa un S. Šiško sastādītais inkunābulu katalogs "V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkas inkunābuli".
Galvenajā krātuvē vietu trūkuma dēļ sākta grāmatu "saiņošana".  Šādi slēgtā krājuma  daļa uz daudziem gadiem kļūst nepieejama lasītājiem.
1983 Izveido Fondu restaurēšanas un higiēnas sektoru, kas vēlākajos  gados izaug par Restaurācijas nodaļu.
Bibliotēkai atsavina telpas L. Jaunielā 26. Grāmatas pārvieto uz Stučkas (tagad Tērbatas) ielu 75 – bijušās fabrikas "Kaija" telpās.
1985 Pēc bibliotēkas iniciatīvas Rīgā notiek Baltijas grāmatzinātnieku konference "Grāmatniecība Igaunijā, Latvijā un Lietuvā 19. gadsimtā".
1988 Vispārīgai lietošanai pakāpeniski kļūst pieejama bibliotēkas specfondā esošā literatūra, tiek atcelti arī citi ierobežojumi  informācijas un literatūras pieejamībai.
Bibliotēka atsāk trimdā izdotās latviešu literatūras komplektēšanu.
Ekspluatācijā nodots grāmatu krātuves korpuss (300 000 glabāšanas vienībām) Tērbatas ielā 75.
1988 Latvijas PSR Ministru Padome pieņem lēmumu par jaunas V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkas ēkas celtniecību.
1989 Arhitekts Gunārs Birkerts (ASV) sāk izstrādāt bibliotēkas jaunās ēkas arhitektonisko koncepciju.
Pēc darbinieku aptaujas bibliotēka atsakās no V.Lāča vārda un atjauno agrāko nosaukumu – Latvijas Valsts bibliotēka.
1991 Ar Latvijas Republikas valdības lēmumu bibliotēka pārdēvēta par Latvijas Nacionālo bibliotēku.
Uzsākta Latvijas bibliotēku elektroniskā grāmatu kopkataloga projekta izveide.
Pieņemts Ministru Padomes lēmums "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību".
1992 Pieņemts Latvijas Republikas likums "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku".
Galvenās grāmatu krātuves fondā glabājas ap 1,6 milj. vienību, no tām 236 000 vienību telpu trūkuma dēļ lasītājiem nav pieejamas.
Bibliotēka iegūst Pasaules Bankas depozītbibliotēkas statusu.
Nodibināta LNB Zinātniskā kolēģija.
1993 LNB kļūst par Eiropas nacionālo bibliotēku direktoru konferences (CENL) locekli.
LNB tiek atkalapvienota ar Latvijas Bibliogrāfijas institūtu (bijušo "Latvijas Valsts Grāmatu palātu").
1995 Lasītājiem tiek atvērta Baltijas Centrālā bibliotēka: nozīmīgs iespieddarbu un attēlu krājums, kuru 1994. gadā dāvinājis tās veidotājs Oto Bongs (1918-2006).
1996 LNB atvērts Eiropas Padomes Informācijas birojs.
1997 LATLIBNET projekta īstenošanai izveidots Bibliotēku informācijas tīklu konsorcijs (tagad ― valsts aģentūra "Kultūras informācijas sistēmas").
1998 Bibliotēkas jaunās ēkas celtniecības veicināšanai tiek dibināts LNB Atbalsta fonds (tagad – biedrība).
Atvērts LNB depozitārijs Silakrogā (tagad – repozitārijs). Krātuves otrā kārta nodota ekspluatācijā 2006. gadā.
Sāk darbu LNB izveidotais profesionālās tālākizglītības centrs (tagad – LNB Mācību centrs. Akreditēts 2008. gadā).
1999 Ar projektu "Mantojums 1: Latvijas periodisko izdevumu (1822-1940) saglabāšana" LNB uzsāk digitālās bibliotēkas veidošanu.
UNESCO Ģenerālā asambleja Parīzē akceptē Latvijas iesniegto "Rezolūciju par atbalstu LNB celtniecībai".
2000 Ar dažādiem pasākumiem (konference, izstādes u.c.) bibliotēkā tiek atzīmeti  475 gadi, kopš iespiesta pirmā grāmata "parastajā livoniešu, latviešu un igauņu valodā".
Sāk darboties LNB elektroniskais katalogs.
LNB celtniecības atbalstam izveidota UNESCO Starptautiskā ekspertu padome.
2001 Ieviesta Konsorcija bibliotēku Vienotā lasītāja karte.
Rīgā notiek CENL 15. gadskārtējā sanāksme.
2002 Latvijas Banka izdod lata monētu ar LNB jaunās ēkas attēlu.
LR Saeima pieņem likumu par LNB būvniecību.
2004 Uzsākta īpašumu atpirkšana LNB būvlaukuma atbrīvošanai.
2006 Uzsākta pamatnostādņu izstrāde Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas veidošanai.
Noslēdzas starptautiskais projekts TEL-ME-MOR. LNB kļūst par pilntiesīgu TEL (Eiropas bibliotēkas) locekli.
2007 LNB iegūst pētniecības iestādes statusu un tiek iekļauta valsts zinātnisko institūciju reģistrā.
2008 Sākta LNB jaunās ēkas būvniecība.
2009 29. augustā Latvijas Nacionālā bibliotēka svin 90 gadu jubileju.
2010  LNB uzstādītas lielapjoma datu glabātuves (lenšu bibliotēkas) bibliotēkas digitalizēto krājumu glabāšanai.
2011 LNB Jaunās ēkas spāru svētki.
2014 LNB jaunā ēka - Gaismas pils - tiek atvērta apmeklētājiem.