Atskats uz konferenci par kultūras mantojuma aizsardzību un glābšanu

17/06/2022
Izdrukāt

Kultūras mantojuma aizsardzība un glābšana krīzes situācijās un katastrofu risku pārvaldība. Cik Latvijā tam esam gatavi? Uz šo jautājumu atbildes meklēja dažādu iesaistīto Latvijas institūciju pārstāvji 2022. gada 30.maijā Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Latvijas Nacionālā bibliotēkas (LNB) sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju rīkotajā starptautiskajā konferencē "Kultūras mantojuma aizsardzība un glābšana krīzes situācijās un katastrofu risku pārvaldība". Konference tika rīkota ar mērķi dalīties pieredzē par šo jautājumu risināšanu Latvijas institūcijās, veidot sadarbības izpratni un uzklausīt plašāku pieredzi no tiem, kas jau aktīvi strādā ar kultūras mantojuma aizsardzību un glābšanu krīzes situācijās.

Pasaules atmiņā dabas vai cilvēka radītas krīzes vai pat katastrofas bieži ir bijis iemesls nozīmīga kultūras mantojuma zaudēšanai. Krievijas iebrukums Ukrainā, bet arī plūdi Rietumeiropā 2021. gada vasarā, ir atgādinājis visai Eiropai par nepieciešamību ikdienā, miera laikā celt gatavību kultūras mantojuma glābšanai krīzes situācijās, tajā skaitā, militāra uzbrukuma gadījumā. Kultūras mantojuma iznīcināšana nozīmē ne tikai vietējo kopienu, bet arī visas cilvēces atmiņas un mantojuma zaudēšanu. Tā negatīvi ietekmē skarto kopienu noturību un labbūtību. Tādēļ kultūras pieminekļiem, arhīviem, bibliotēkām un muzejiem ir nepieciešams uzlabot sagatavotību katastrofām un pilnveidot reaģēšanas plānus. Uz to norāda arī vairāki starptautiski pieņemti dokumenti kā 1954. gadā Hāgā pieņemtā UNESCO Konvencija par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā un tās divi protokoli (Hāgas konvencija), UNESCO rekomendācijas dokumentārā mantojuma saglabāšanai un pieejamības nodrošināšanai digitālajā laikmetā, kā arī ANO Sendai ietvarplāns katastrofu riska samazināšanai 2015.–2030. gadam. Arī 2020. gadā Latvijā pieņemtais Valsts civilās aizsardzības plāns paredz plāna izstrādi kultūras mantojuma glābšanai krīzes situācijās.

Atklājot konferenci kultūras ministrs Nauris Puntulis uzsvēra, ka Latvijas kultūras mantojums ir trausls un unikāls resurss, kas ir pamatā Latvijas identitātei un kultūras savdabībai, vienlaikus esot piederīgs arī visai pasaulei. Krievijas īstenotais karš pret Ukrainu, kura laikā ir cietis arī Ukrainas bagātais kultūras mantojums, ir nežēlīgs atgādinājums tam, ka kultūras vērtību klātbūtne mūsu dzīvē nav pašsaprotama – par to ir jācīnās un tā ir jāsargā. Šobrīd, protams, mūsu visu uzmanības centā ir jautājums, kā pasargāt mūsu mantojumu kara situācijā, taču vienlaikus mēs nedrīkstam aizmirst, ka to apdraud arī citi riski – piemēram, ugunsgrēki un plūdi. Tāpēc ikvienam kultūras mantojuma sardzē stāvošajam ir jābūt skaidrai atbildei uz jautājumu – kāda būs mana rīcība, ja mūsu kopīgais mantojums būs briesmās. Ministru papildināja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, norādot, ka kultūras mantojuma nozares preventīvai gatavībai glābt vērtības jākļūst par daļu no kopējās valsts gatavības kultūras rīcībai krīzes situācijās. LNB direktors Andris Vilks un LNB Speciālo krājumu departamenta direktore Dagnija Baltiņa savā runā atgādināja, ka šī konference ir viens no soļiem, ko pati LNB sper, lai radītu visaptverošu krājuma saglabāšanas stratēģiju, kas ietvertu arī plānu krājuma glābšanai ārkārtas situācijās. Viņš arī uzsvēra, ka mums, kultūras darbiniekiem, ciešā sadarbībā ar valsts aizsardzības un glābšanas dienestiem, valsts un pašvaldību institūcijām ir jāstrādā roku rokā tā, lai viens no iespējamiem apdraudējumiem – kultūras mantojums, tiek sistēmiski sakārtots ciešā kontekstā ar nacionālo civilās aizsardzības stratēģiju.

Ar UNESCO skatījumu uz kultūras vērtību aizsardzību krīzē, kā arī Hāgas konvencijas pamatprincipiem iepazīstināja konferences galvenā vieslektore – UNESCO Kultūras un ārkārtas situāciju vienības direktore Krista Pikata. Viņa uzvēra, ka kultūra krīzes apstākļos nav sekundārs jautājums, bet gan fundamentāls humānās palīdzības un drošības jautājums. UNESCO šim jautājumam ir piešķīrusi galveno prioritāti, jo tas skar UNESCO misiju pašā sirdī – ar kultūras palīdzību nostiprinot mieru pasaulē.

Par Zilā vairoga kustību un tās komitejas darbu, glābjot kultūras mantojumu katastrofu un konfliktu gadījumos, stāstīja Vācijas Zilā vairoga komitejas prezidente Sjūzena Hārdere. Vācijas pieredze, veidojot Zilā vairoga nacionālo komiteju, izaicinājumi ar ko profesionālai nevaldības organizācijai jāsaskaras, kā arī priekšrocības būt plašāka starptautiska tīklojuma daļai, var būt noderīga arī Latvijas kultūras mantojuma institūcijām.

Bosnijas un Hercogovinas Nacionālās un universitātes bibliotēkas direktora Dr. Ismeta Ovčinas stāsts deva ieskatu reālā pieredzē par atmiņas institūcijas cīņu par sava krājuma vērtību glābšanu militārā konfliktā līdz atdzimšanai, kas kopumā prasīja 25 garus un darba pilnus gadus – no Bosnijas un Hercogovinas Nacionālās un universitātes bibliotēkas saspridzināšanas 1992. gada 25./26. augustā līdz atjaunošanai.

Polijas Centrālā Vēstures dokumentu arhīva Centrālā arhīvu dokumentu konservācijas laboratorijas vadītāja Anna Čaika savā priekšlasījumā Latvijas auditorijai uzdeva jautājumu – vai gatavību katastrofām var standartizēt? Tādējādi, vēršot uzmanību uz 2020. gadā radīto starptautisko standartu ISO 21110 "Informācija un dokumentācija Gatavība un reaģēšana ārkārtas situācijās". Anna Čaika norāda, ka standarts noteikti nav izšķirošais procesā, kādā mēs būvējam savu katastrofas pārvaldības sistēmu, tomēr tas dod kontekstu ārkārtas situāciju plānošanai, reaģēšanas un korektīvām darbībām jebkāda veida arhīvu, bibliotēku un muzeju kolekcijām saistībā ar citiem šajās institūcijās esošiem plāniem. Jāpiebilst, ka drīzumā standarts būs pieejams arī latviešu valodā.

Igaunijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Mākslas mantojuma jomas direktore Linda Lainvo dalījās ar pieredzi par gatavošanos kultūras mantojuma un muzeju objektu aizsardzībai krīzes laikā Igaunijā. Viņa īpaši uzsvēra sadarbību ar Igaunijas glābšanas un aizsardzības dienestiem, kā arī kopīgu mācību rīkošanu kultūras un glābšana dienestu darbiniekiem. Tikko notikusi arī galda scenārija izspēle kultūras vērtību glābšanas iespējām militāra konflikta gadījumā.

Konferences otrajā daļā, vairāk pievēršoties Latvijas situācijai, Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš iepazīstināja ar pirmajiem soļiem, kas sperti ceļā uz valsts plānu kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās.

Savukārt, Edgars Svarenieks, Aizsardzības ministrijas Krīzes vadības departamenta direktora vietnieks kopā ar Nacionālo bruņoto spēku kolēģiem – Apvienotā štāba priekšnieka vietnieku pulkvedi Didzi Nestro un Apvienotā štāba Operatīvās plānošanas departamenta Komunikācijas pārvaldes Civilmilitārās sadarbības daļas vecāko ekspertu un Visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas koordinācijas nodaļas vadītāju Ričardu Bataragu – iepazīstināja ar valsts aizsardzības plānošanu un kultūras mantojuma aizsardzību šajā kontekstā. Aizsardzības struktūru pārstāvji uzsvēra, cik nozīmīgi ir sagatavoties krīzes situācijām miera laikos, ņemot vērā, ka apjomīgos militāros konfliktos aizsardzības struktūras pilnībā sevi veltīs valsts drošības pasākumiem. Līdz ar to kultūras vērtību pasargāšana lielā mērā būs atkarīga no pašu kultūras mantojuma institūciju darbinieku rīcības, spējas reaģēt un zināšanām par efektīvām metodēm vērtību saglabāšanā.

Pašvaldības lomu katastrofu risku pārvaldībai attiecībā uz kultūrvēsturisku vidi atspoguļoja Jana Jākobsone, Kuldīgas pašvaldības būvvaldes vadītāja, daloties ar Kuldīgas pieredzi par katastrofu risku pārvaldības plāna tapšanu, secinājumiem un atziņām, kas radās gatavojot pieteikumu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.

Secīgi priekšlasījumiem konferences moderators, žurnālists Ansis Bogustovs aicināja paneļdiskusijā dažādu kultūras institūciju pārstāvjus dalīties pārdomās par situāciju Latvijas kultūras mantojuma institūcijās – Latvijas Nacionālā arhīva direktori Māru Sprūdžu, Latvijas Nacionālais mākslas muzeja direktori Māru Lāci un direktores vietnieci krājuma darbā Ivetu Derkusovu, LNB Speciālo krājumu departamenta direktori Dagniju Baltiņu, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāju Juri Dambi, kā arī arhitektu un daudzu kultūras mantojuma glābšanas pasākumu dalībnieku teritorijās, kuras skāruši bruņoti konflikti, Bruno Delandu. Nozīmīgākā diskusijas atziņa – svarīgākais katastrofu risku mazināšanas veids ir cieša savstarpēja sadarbība kultūras mantojuma institūcijām savstarpēji, risinot līdzīgus jautājumus un mazinot līdzīgus riskus, kā arī ar citiem partneriem. Tāpēc svarīgi uzklausīt ne tikai kultūras mantojuma nozares pārstāvjus, bet arī aizsardzības un glābšanas dienestus, kā arī pašvaldības, kas plāno risku novēršanu savu kultūras vērtību saglabāšanai. Konferences diskusijas iespējams noskatīties LNB Youtube kanālā.

 

Prezentācijas:

 

Informāciju sagatavoja:
Katrīna Kukaine
Attīstības departamenta direktore
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: katrina.kukaine@lnb.lv