Iznācis LNB zinātnisko rakstu 2.(XXII) sējums

11/09/2013
IzdrukātNosūtīt
Iznācis LNB zinātnisko rakstu 2.(XXII) sējums
Iznācis LNB zinātnisko rakstu 2.(XXII) sējums
1

Līdz ar  Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 94.gadskārtu, iznāk bibliotēkas Zinātnisko rakstu 2.(XXII) sējums. Pirmais sējums izdots teju pirms pusgadsimta (1964.gadā). Laika gaitā Raksti mainījuši nosaukumu, formātu, ideoloģisko virzību, tomēr tematiskais aptvērums — informācijas zinātnes, grāmatzinātnes, bibliotēkzinātnes un saskarnozaru problēmas — palicis nemainīgs. Kopš valsts neatkarības atgūšanas izdevuma autoru uzmanības centrā ir Nacionālā bibliotēka Latvijas un pasaules kontekstā, jo tālākattīstība bez filozofiskas un praktiskas procesu apjēgsmes nav iespējama.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas zinātniskie raksti. 2. (XXII) sējums (PDF)

Zinātnisko rakstu 2.(XXII) sējumu veido trīs tematiskas nodaļas. Pirmajā nodaļā "Vēstures avoti Latvijas Nacionālajā bibliotēkā" rodama informācija par vairākām Latvijas kultūrvēstures pētniekiem noderīgām kolekcijām, kurām līdz šim nav tikusi veltīta pienācīga uzmanība. LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas galvenā bibliogrāfe Renāte Berga raksturo Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas disertācijas (17.–18.gadsimts), kas glabājas LNB un Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā. Disertācijas ir neatsverams 17.−18.gadsimta Rīgas inteliģences interešu, zināšanu līmeņa un pasaules uzskata pētniecības avots. Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas praktikante (2010.gada marts–jūnijs), Johana Gūtenberga universitātes Maincā doktorante Katarīna Baumane (Katharina Baumann) iepazīstina ar Jelgavas (Mītavas) grāmattirgotāja Ferdinanda Besthorna (Ferdinand Besthorn, ?−1904) fondu, kas ietver viņa uzņēmuma korespondenci no 1855. līdz 1908.gadam. Raksta autore piedāvā arī jautājumu loku, kuru izzināšanā fonds būtu izmantojams. Letonikas un Baltijas nodaļas vadītāja Kristīne Zaļuma analizē Latvijas muižām un pilīm veltītos izdevumus 19.−20.gadsimta Latvijas grāmatniecības kontekstā.

Otrajā nodaļā "Dati — to veidošana, kvalitāte un izmantojamība" LNB Bibliogrāfijas institūta Kataloģizācijas nodaļas galvenā speciāliste Rita Dzvinko, izmantojot LNB veikta eksperimenta rezultātus, salīdzina retrospektīvās kataloģizācijas metodes. LNB elektroniskā kataloga funkcionalitāti, tā ierakstu kvalitāti Latvijas un citvalstu kataloģizācijas speciālistu skatījumā aplūko LNB Datu un zināšanu pārvaldības nodaļas eksperte Maira Kreislere. Latvijas pašvaldību tīmekļa vietņu atbilstību teorētiķu definētajiem kvalitātes standartiem, Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem, kā arī iedzīvotāju vajadzībām vērtē Grāmatu bibliogrāfijas nodaļas vadītāja Gunita Strautmale.

Atsevišķā nodaļā "Latvijas Nacionālās bibliotēkas organizācijas kultūra" publicēts Latvijas Universitātes doktoranta Jāņa Penča pilotpētījums par LNB organizācijas identitāti. Tā empīriskā bāze — vairāku LNB vadošo darbinieku, kā arī Kultūras ministrijas pārstāvja padziļinātas intervijas.

Katram rakstam pievienoti kopsavilkumi raksta oriģinālvalodā un angļu vai vācu valodā.

Gaidām atsauksmes un ierosinājumus. Laipni aicināti iesniegt rakstus nākamajiem sējumiem!

 

Informāciju sagatavoja:
Jana Dreimane
Bibliotēku attīstības institūta vadošā pētniece
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: Jana.Dreimane@lnb.lv
Tālr.: 67312776