Izstāde "Asja Lācis. Avangarda inženiere"

21/01/2019
IzdrukātNosūtīt
Anna Lāce studiju gados. Ap 1912–1914. Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekcija
Anna Lāce studiju gados. Ap 1912–1914. Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekcija
Demonstrācijas dalībnieki ar uz kātiem izstādītām maskām. Ļeņingrada, 1924. gada 1. maijs. Krasnaja Gazeta, 1925. gada 2. maijs
Demonstrācijas dalībnieki ar uz kātiem izstādītām maskām. Ļeņingrada, 1924. gada 1. maijs. Krasnaja Gazeta, 1925. gada 2. maijs
Anna Lāce sēž pie rakstāmgalda savā Rīgas dzīvoklī. Foto: Hans-Eberhards Leipolds. Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekcija
Anna Lāce sēž pie rakstāmgalda savā Rīgas dzīvoklī. Foto: Hans-Eberhards Leipolds. Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekcija
1
2
3

Izstādi par Asju Lācis, starptautiski atzītu, bet Latvijā līdz šim neatklātu vienu no 20. gadsimta spilgtākajām latviešu radošajām personībām, veido Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs un kurators Andris Brinkmanis. "Asja Lācis. Avangarda inženiere" būs aplūkojama no 31. janvāra līdz 31. martam Latvijas Nacionālās bibliotēkas 4. stāva galerijā. Izstādes atklāšana 31. janvārī plkst. 17.00. Ieeja bez maksas.

Anna Lāce (dz. Liepiņa (1891–1979)) pasaulē ir pazīstama kā Asja Lācis, un viņas metodes teātrī ir plaši zināmas starptautiskā apritē.

Režisore, aktrise, teorētiķe, pedagoģe, nenogurstoša meklētāja un eksperimentāla starpniece starp avangarda vācu, latviešu un krievu kultūrām, kura ar savu pieredzi un spilgto personību iedvesmojusi daudzus tā laika kultūras dižgarus. Piemēram, 1928. gadā Berlīnē tika izdots slavenā vācu filozofa Valtera Benjamina eseju krājums "Vienvirziena iela" (Einbahnstrasse). Tā titullapā lasāms veltījums: "Šo ielu sauc par Asjas Lācis ielu, kura kā inženiere to izlauzusi cauri autorā".

Kurators Andris Brinkmanis stāsta: "Izstādes skatītājs nonāks teju visos 20. gadsimta sākuma Eiropas kultūras avangarda degpunktos, no Rīgas līdz Berlīnei, Minhenei, Neapolei, Romai, Vīnei,  Parīzei, Sanktpēterburgai, Maskavai, Valmierai, atgriežoties Rīgā. Katrā no šiem pieturas punktiem Asja Lācis tikusies un sadarbojusies ar vadošajiem intelektuāļiem – Bertoltu Brehtu, Maksu Reinhardu, Frici Langu, Bernhardu Reihu, Ervinu Piskatoru, Zigfrīdu Krakaueru un Valteru Benjaminu Vācijā, ar Fjodoru Komisarževski, Vladimiru Majakovski, Vsevolodu Meijerholdu, Vladimiru Billu Belocerkovski, Sergeju Eizenšteinu, Viktoru Šestakovu, Dzigu Vertovu, Sergeju Tretjakovu Krievijā un Linardu Laicenu, Leonu Paegli, Eduardu Priedi Latvijā."

Izstāde Rīgā ir paplašināta versija projektam, ko A. Brinkmanis īstenoja vienā no nozīmīgākajiem pasaules mākslas notikumiem un kas norisinās reizi piecos gados – izstādē "Documenta" 2017. gadā. Taču Latvijā kurators skatītājiem piedāvās virkni jaunu eksponātu un dokumentu, savukārt dizainers Rihards Funts radījis īpašu izstādes iekārtojumu.

Līdz 31. martam katru sestdienu un svētdienu no plkst. 12.00 līdz 16.00 izstādes apmeklētāji var sastapt un sarunāties ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centra mākslas vēstnešiem. Tie nav gidi – mākslas profesionāļi, kādus esam pieraduši sastapt tradicionālās izstādēs. Latvijas Laikmetīgās mākslas centra mākslas vēstneši ir īpaši apmācīti cilvēki, kas personīgā sarunā ar apmeklētāju palīdz mūsu izstādēs pamanīt interesantas likumsakarības, faktus, dalās ar savām zināšanām un pieredzi, uzklausa apmeklētāju. Viņi rosina uz personīgām pārdomām un atklājumiem, kas tālāk var risināties izstādē, bet tikpat labi – pēc izstādes apmeklējuma. Mākslas vēstnešus varēs atpazīt pēc plecā esoša sarkana kokvilnas maisiņa ar uzrakstu "mākslas vēstnesis".

Izstāde apskatāma LNB DARBA LAIKĀ.

 

Papildu informācija:
Māra Žeikare
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Tālr.: +371 29586893
www.lcca.lv

No 16. augusta plkst. 20.00 līdz 19. augusta plkst. 8.00 sakarā datorsistēmu un inženiertehnisko sistēmu pārbaudi nebūs pieejami Latvijas Nacionālās bibliotēkas e-pakalpojumi (to skaitā digitālās kolekcijas, datubāzes, Nacionālā enciklopēdija, Kultūras kanons). Atvainojamies par neērtībām!