Izstāde "Atgriešanās. Senākā dzīvā grāmata latviešu valodā"

15/09/2021
Izdrukāt
Publicitātes attēls
Publicitātes attēls
1

No š. g. 21. septembra līdz 19. decembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 5. stāva izstāžu zālē, ievadot LNB vairāku gadu notikumu ciklu "Latviešu grāmatai 500", būs skatāma jauna izstāde "Atgriešanās. Senākā dzīvā grāmata latviešu valodā". Tā sniegs iespēju klātienē Rīgā aplūkot senāko saglabājušos latviešu valodā izdoto grāmatu – nīderlandiešu jezuīta Petra Kanīzija (Petrus Canisius, 1521–1597) latviski tulkoto, 1585. gadā izdoto katehismu. Līdz ar izstādi tiks atvērts arī LNB bibliogrāfu veidots Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu krājuma katalogs.

Ir zināms, ka vecākais iespiestais teksts latviski ir izdots 1525. gadā, bet tas gāja bojā Reformācijas laikmeta reliģisko grupu cīņās. Savukārt Kanīzija katehisms bija svarīgs palīgs jezuītu ordenim centienos katoļticībā atgriezt no katoļu baznīcas attālinājušos Livonijas pamatiedzīvotājus – latviešus, kuri pēc Reformācijas bija kļuvuši, vai nu par luterāņiem vai atgriezušies pie senču ticības. Lai gan šī grāmata ir ļoti būtisks latviešu tautas kultūras mantojuma piemineklis, tā ikdienā neatrodas Latvijā. Šī izdevuma vienīgā pilnā eksemplāra pastāvīgā mājvieta ir Upsalas Universitātes bibliotēka (UUB, Zviedrija). Pāri Baltijas jūrai to 1621. gadā kā kara laupījumu kopā ar citām jezuītu grāmatām aizveda zviedru karaspēks. Tomēr, pateicoties sadarbībai ar UUB, Kanīzija katehisms uz izstādes laiku atgriezīsies un būs skatāms Rīgā.

Izstādi caurstrāvo "atgriešanās" motīvs. Atgriešanās ir daudzveidīga. Atgriešanās ir atgriešanās pie zaudētās ticības – no luterānisma vai pagānisma katoļticībā. Atgriešanās ir arī  katehisma atgriešanās Rīgā, no kurienes to kopā ar jezuītu kolēģijas grāmatām aizveda zviedru karaspēks. Atgriešanās ir arī atgriešanās pie iespiestās valodas sākumiem, pievēršot uzmanību senākajiem tekstiem latviski, sagaidot latviešu grāmatas piecsimtgadi 2025. gadā.

Izstādes kurators un tekstu autors ir Gustavs Strenga, dizaina autores – Anete Krūmiņa un Madara Lesīte-Volmane, projekta vadītāja – Anda Boluža.

IZSTĀDES ATKLĀŠANAS FOTO

Līdz ar izstādi tiks atvērts arī LNB bibliogrāfu veidotais Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu krājuma (1583–1621) katalogs "Catalogue of the Riga Jesuit College Book Collection (1583–1621). History and Reconstruction of the Collection" / "Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu krājuma (1583–1621) katalogs. Krājuma vēsture un rekonstrukcija". Tas ļauj tās grāmatas, kuras pirms 400 gadiem ieņemot Rīgu sev līdzi uz Zviedriju aizveda zviedru karaspēks, pastarpināti (ne fiziski, bet aprakstošā un vizuālā veidolā) atgriezt no Upsalas un citām Eiropas bibliotēkām Rīgā. Nākotnē šīs grāmatas būs iespējams arī digitalizēt.

Rīgas jezuītu kolēģijas krājuma rekonstrukcija un kataloga izdošana ir uzskatāma par nozīmīgu notikumu Latvijas kultūras vēstures pētniecībā. 21. gadsimta sākumā LNB bibliogrāfes Laura Kreigere-Liepiņa un Renāte Berga ir rekonstruējušas šo Latvijas un latviešu nācijas kultūras mantojumam būtisko grāmatu krājumu, apzinot vairāk kā 800 reiz Rīgas jezuītu kolēģijai piederējušus tekstus: iespieddarbus un manuskriptus. Rezultātā ir tapusi elektroniskā datubāze un katalogs ar pētnieciskiem rakstiem, kuri sniedz ieskatu bibliotēku, jezuītu un viņu grāmatu vēsturē. Šo grāmatu ir sastādījuši LNB vadošais pētnieks Gustavs Strenga un Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Andris Levāns. Katalogam ir LNB direktora Andra Vilka priekšvārds, tajā iekļauti LU Teoloģijas fakultātes zinātniskā asistenta Reiņa Norkārkla, Sentendrjūsas Universitātes (Apvienotā Karaliste) profesora Endrū Petegrī un Sentendrjūsas Universitātes pētnieka Artura der Veduvena, un arī Lauras Kreigeres-Liepiņas, Renātes Bergas, Gustava Strengas un Andra Levāna raksti.

Grāmatā visi raksti publicēti ir latviešu un angļu valodās. To varēs iegādāties LNB Draugu telpā.

Izstāde un katalogs ir Rīgas jezuītu kolēģijas bibliotēkas (1583–1621) projekta daļa, kas ietilpst projektā "Latvijas valstiskuma idejas vēsturiskais ceļš kopējā Eiropas kultūras telpā" (tiek īstenots Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros).

Projekts īstenots Valsts pētījumu programmas projekta Nr.VPP-IZM-2018/1-0022 "Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību" ietvaros.

Izstāde apskatāma LNB DARBA LAIKĀ.

Izstādē vienlaicīgi var uzturēties tikai viens cilvēks, jo ekspozīcijā izmantota sensoru sistēma skaņas nodrošināšanai.

 

Informāciju sagatavoja:
Augusts Zilberts
Sabiedrisko attiecību vadītājs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: augusts.zilberts@lnb.lv
Tālr.: +371 26472501