Attēlizdevumi un mākslas literatūra

IzdrukātNosūtīt
Rihards Zariņš. Ceļojošo izstāžu biedrības gleznu izstādes plakāts. Rīga: F. Deutch, 1900. Litogrāfija, 112 x 92 cm.
Rihards Zariņš. Ceļojošo izstāžu biedrības gleznu izstādes plakāts. Rīga: F. Deutch, 1900. Litogrāfija, 112 x 92 cm.
1

Konrāda Ubāna vārdā nosauktajā Mākslas lasītavas krājumā apkopots vairāk nekā 293 tūkstoši attēlizdevumu un grāmatu. Šis skaitlis, kas nemitīgi pieaug, ļauj to dēvēt par Latvijā plašāko lasītājiem pieejamo attēlizdevumu krājumu. Lasītavas krātuvē tiek glabāti plakāti, atklātnes, mākslas izstāžu katalogi, ekslibri, estampi, zīmējumi, mākslas, foto un gravīru albumi un citi vizuāli materiāli. Kā īpašas var izcelt, piemēram, ārzemju grafikas kolekciju, izcilā keramiķa Pētera Martinsona zīmējumu kolekciju, Gunāra Birkerta personisko bibliotēku, laikraksta "Diena" fotonegatīvu arhīvu, ziņu aģentūras "Latinform" fotohroniku, tomēr jāuzsver, ka īpaši vērtīgi materiāli ir atrodami teju katrā Mākslas lasītavas krātuves plauktā un atvilktnē. Nozīmīga krājuma daļa ir daudzveidīgā un ar lielu rūpību komplektētā mākslas literatūras kolekcija, ar kuru daļēji var iepazīties lasītavas brīvpieejā. Tā aptver tādas tēmas kā mākslas vēsture un teorija, mākslas virzieni, arhitektūra, fotogrāfija, kino, teātris u. c. Lasītavā ir pieejama arī jaunākā mākslas periodika.

Mākslas izstāžu katalogi
Mākslas izstāžu katalogu kolekcija ir viena no plašākajām un daudzveidīgākajām kā apjoma (ap 15 tūkstošiem), laika aptvēruma (no 19. gadsimta vidus līdz mūsdienām), tā arī izdevumu ģeogrāfijas ziņā.

Plakāti
Vairāk nekā 10 tūkstošu vienību lielais plakātu krājums ir apjomīgākā un pilnīgākā Latvijas plakātu kolekcija. Tā dod iespēju izsekot plakāta mākslas attīstības galvenajam tendencēm vairāk nekā 100 gadu garumā − no 19. gadsimta pēdējās ceturtdaļas līdz mūsdienām. Krājumā glabājas latviešu plakāta korifeju Riharda Zariņa, Sigismunda Vidberga, Romana Sutas, Aleksandra Apsīša, Niklāva Strunkes, Jāņa Liepiņa un citu mākslinieku darbi. Kolekcijas pilnīgākā daļa attiecas uz laiku pēc 2. Pasaules kara. Ievērības cienīga ir nonkonformisma plakātu izlase.

Latvijas grafika
Grafikas kolekciju veido trīs nozīmes ziņā līdzvērtīgi un viens otru papildinoši krājumi − ekslibri, estampi un zīmējumi. Latvijas ekslibru kolekcija ir salīdzinoši neliela − ap 4 tūkstošiem darbu. To veido latviešu profesionālās grāmatzīmes aizsācēja Riharda Zariņa grāmatzīmes, mākslinieku Jūlija Madernieka, Romana Sutas, Niklāva Strunkes, Sigismunda Vidberga, Kārļa Padega, Alekseja Jupatova, Dzidras Ezergailes, Jeļenas Antimonovas, Natālijas Černecovas un daudzu citu autoru darbi. Latvijas estampu kolekcijā ir aptuveni tūkstoš piecsimt priekšmetu un tajā pilnīgāk ir pārstāvēti 20. gadsimta 60.−80. gadi, kas sakrīt ar laiku, kad kolekcija tika aktīvi veidota. Tie ir Pētera Upīša, Gunāra Kroļļa, Artura Ņikitina, Lūcijas Zikmanes, Jura Petraškeviča, Ilmāra Blumberga un citu autoru darbi. Latvijas zīmējumu kolekcijas kodolu veido unikāls Pētera Martinsona zīmējumu arhīvs (ap 700 vien).

Ārzemju grafika
LNB ārzemju estampu un zīmējumu krājums ir uzskatāms par otru lielāko un vērtīgāko šāda veida krājumu Latvijā. Tas ietver nepilnus 12 tūkstošus vienību, kas pārstāv 15.−21. gadsimta Vācijas, Nīderlandes, Itālijas, Francijas, Anglijas, Krievijas un citu valstu mākslinieku un gravieru darbus. Nozīmīgu krājuma daļu veido 2016. un 2019. gadā saņemtais vācu mākslas zinātnieka un kolekcionāra Pētera Betgera (Peter Böttger, 1936) iespiedgrafikas un zīmējumu dāvinājums ar renesanses, manierisma, baroka, romantisma, simbolisma un klasiskā modernisma paraugiem. Neliels, bet ļoti vērtīgs papildinājums bija arī amerikāņu bibliofila un kolekcionāra Džeimsa Hovarda Freizera (James Howard Frazer, 1934−2013) 18.−20. gadsimta Rietumeiropas un Amerikas iespiedgrafikas  dāvinājums. LNB krājumā atrodami Lūkasa van Leidena (Lucas van Leyden, 1494–1533) un Albrehta Dīrera (Albrecht Dürer, 1471−1528), Henrika Golcija (Hendrick Goltzius, 1558−1617) un Žaka Kallo (Jacques Callot, 1592−1635), Viljama Hogārta (William Hogarth, 1697−1764) un Džeimsa Gilreja (James Gillray, 1756−1815), Marijas Lorensēnas (Marie Laurencin, 1885−1956) un Džordžo de Kiriko (Giorgio De Chirico, 1888−1978) darbi. Ārzemju zīmējumu kolekcijā atrodami Andrea del Sarto (Andrea del Sarto, 1486−1530), Hansa fon Marē (Hans von Marees, 1837−1887), Konstāna Permēkes (Constant Permeke, 1886−1952), kā arī daudzu citu mākslinieku  darbi.

Atklātnes
Atklātņu kolekcijā ir vairāk nekā simts tūkstošu vienību un ap pieciem tūkstošiem atklātņu komplektu, kas izdoti Latvijā un ārvalstīs. Kolekcija, kurā redzama atklātņu izdošanas vēsture no 19. gadsimta pēdējā ceturkšņa līdz mūsdienām, ir lielisks vizuālais un ikonogrāfiskais materiāls. Starp atklātņu autoriem ir ne mazums pazīstamu mākslinieku un fotogrāfu.

 

KONRĀDA UBĀNA MĀKSLAS LASĪTAVA

No 16. augusta plkst. 20.00 līdz 19. augusta plkst. 8.00 sakarā datorsistēmu un inženiertehnisko sistēmu pārbaudi nebūs pieejami Latvijas Nacionālās bibliotēkas e-pakalpojumi (to skaitā digitālās kolekcijas, datubāzes, Nacionālā enciklopēdija, Kultūras kanons). Atvainojamies par neērtībām!