Trauksmes celšanas kārtība Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

IzdrukātNosūtīt

Lai sabiedrības interesēs veicinātu trauksmes celšanu par pārkāpumiem un nodrošinātu trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību, ir pieņemts Trauksmes celšanas likums. Tas stājās spēkā 2019. gada 1. maijā.

Kārtību, kādā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā var iesniegt un tiek izskatīti trauksmes cēlēju ziņojumi, nosaka Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktora apstiprināta "Trauksmes celšanas kārtība Latvijas Nacionālajā bibliotēkā" (PDF).

 
Kur vērsties par trauksmes celšanas jautājumiem?

Bibliotēkas vadība ir noteikusi atbildīgo personu trauksmes celšanas jautājumos.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbildīgā persona trauksmes celšanas jautājumos ir Biroja vadītāja Solveiga Ķīkule (tālrunis 67806103; e-pasts tikai trauksmes celšanas jautājumos: trauksme@lnb.lv), kuru aizvieto vecākā lietvede Anita Egle-Bērtiņa (tālrunis 67806100, e-pasts tikai trauksmes celšanas jautājumos: trauksme@lnb.lv).

Atbildīgā persona:

  • vērtē saņemto trauksmes cēlēju ziņojumu pirmšķietamu atbilstību trauksmes celšanas pazīmēm;
  • nodrošina ziņojumu pseidonimizāciju;
  • reģistrē ziņojumus un nodrošina dokumentu apriti;
  • informē trauksmes cēlēju par ziņojuma izskatīšanas gaitu;
  • konsultē par trauksmes celšanas sistēmu LNB.

 
Kas ir trauksmes cēlējs?

Trauksmes cēlējs ir ikviena fiziska persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus institūcijā, kurā noticis pārkāpums, vai dibinot darba tiesiskās attiecības, kas saistītas ar pienākumu veikšanu.

 
Par kādiem pārkāpumiem var celt trauksmi?

Likums nosaka, ka trauksmi var īpaši celt par šādiem pārkāpumiem:

  • amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu;
  • korupciju;
  • krāpšanu;
  • publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanu;
  • izvairīšanos no nodokļu nomaksas;
  • sabiedrības veselības, būvniecības, vides, pārtikas, darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējumu;
  • cilvēktiesību pārkāpumu;
  • pārkāpumu publisko iepirkumu jomā;
  • pārkāpumu finanšu un kapitāla tirgus sektorā;
  • konkurences tiesību pārkāpumu.

 
Kas nav uzskatāms par trauksmes celšanu?

  • apzināta nepatiesu ziņu sniegšana;
  • valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušana;
  • ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu, nevis pārkāpumu, kas skar kādu sabiedrības grupu;
  • tādu ziņu sniegšana, kas nav gūtas saistībā ar trauksmes cēlēja profesionālo darbību;
  • juridiskas personas iesniegts trauksmes celšanas ziņojums.

 
Kā noformēt trauksmes cēlēja ziņojumu?

Ziņojumu vislabāk sagatavot, aizpildot Trauksmes cēlēja ziņojuma VEIDLAPU (DOCX). Ziņojumu var iesniegt arī iesnieguma formā, norādot, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums.

Trauksmes cēlējs ziņojumā norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un kontaktinformāciju.

Lai trauksmes cēlējs varētu saņemt likumā paredzētās aizsardzības garantijas un varētu notikt likumīga tā personas datu apstrāde, ziņojumam ir jābūt parakstītam (pašrocīgi vai ar drošu elektronisko parakstu, ja iesniedz elektroniski).

 
Kur iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu?

Trauksmes cēlējs ziņojumu var iesniegt šādos veidos, attiecīgi norādot, ka sūtījums ir trauksmes cēlēja ziņojums:

  • nosūtot to uz īpaši trauksmes ziņojumu saņemšanai izveidotu Latvijas Nacionālās bibliotēkas e-pasta adresi trauksme@lnb.lv;
  • nosūtot to uz pasta adresi Latvijas Nacionālā bibliotēka, Mūkusalas iela 3, Rīga, LV-1423;
  • iesniedzot elektroniski Valsts kancelejas tīmekļvietnē trauksmescelejs.lv, sadaļā “Iesniegt ziņojumu”.

Visi iesniegtie ziņojumi nonāk pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbildīgās personas trauksmes celšanas jautājumos.

 
Kas izvērtē ziņojumu?

Trauksmes cēlēja ziņojumu sākotnēji skata atbildīgā persona, pirmšķietami vērtējot tā atbilstību Trauksmes celšanas likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm. Ja atbildīgā persona atzīst iesniegumu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas kompetencē esošu trauksmes cēlēja ziņojumu, tad tajā aizklāj datus, kas var atklāt iesniedzēja identitāti, un piešķir tam pseidonīmu.

Pseidonimizētu ziņojumu atbildīgā persona nodod Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoram, kas lemj par tā tālāku virzību un nosaka, kurš Latvijas Nacionālajā bibliotēkā izskatīs ziņojumu pēc būtības. Atbildīgā persona par ziņojuma izskatīšanas gaitu trauksmes cēlēju informē rakstveidā ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad personas iesniegums atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu.

 
Kā aizsargā trauksmes cēlējus?

Personām, kuras cēlušas trauksmi Trauksmes celšanas likumā noteiktajā kārtībā, kā arī viņu radiniekiem, likums paredz pienācīgu aizsardzību, tostarp identitātes aizsardzību, aizsardzību pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām, valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, atbrīvošanu no juridiskās atbildības par trauksmes celšanu, kā arī citas aizsardzības garantijas.