Grāmatas meditācijas bibliotēkā

Izdrukāt

Latvijas Nacionālās bibliotēkas 4. stāvā blakus Meditācijas telpai atrodas neliela meditācijas bibliotēka, kurā pieejama literatūra par meditācijas teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem. Meditācijas telpas vadītājs Ilmārs Latkovskis piedāvā iepazīt šīs bibliotēkas saturu, izceļot atsevišķas grāmatas (saraksts tiks papildināts).
 

Mūks, Roberts. Kas ir meditācija?: teorija un prakse. Rīga : [Cīrulis], 1993.

Roberts Mūks (1923–2006) grāmatu "Kas ir meditācija?" sarakstīja dziļā trimdas laikā ASV pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Neskatoties uz laika un telpas attālumu, Mūks ļoti trāpīgi raksturo mūsdienu cilvēka izaicinājumus un meditācijas būtību.

Postmodernais cilvēks dzīvo nevis tagadnē, bet gan sapņos un domā par nākotni, ko tam sola tehnokrāti un zinātnieki. Bet šī nākotne ar katru jaunu atklājumu attālinās vairāk un vairāk, nespējot apmierināt viņa mākslīgi uzkurinātās alkas pēc "pēdējā risinājuma".

Kas ir meditācija? Līdzīgi var jautāt, kas ir mīlestība? To var saprast, tikai iesaistoties praksē. Tomēr Mūks sniedz arī racionālu definīciju: Meditācijas mērķis ir apgaismība (enlightentment) vai – precīzāk – atbrīvošanās no jebkāda ego apziņas iedibināta intelektuālisma un ar to saistītā verbālisma, t.i., no paļaušanās uz jēdzienu un vārdu visspēcības.

Grāmatas pirmajā nodaļā autors pievēršas ārējā un iekšējā Dieva jautājumiem. Tas ir jautājums arī par ārējo un iekšējo drošību un brīvību, par ārišķīgo un dziļi cilvēcisko. Tālāk viņš nonāk pie Dieva jēdziena līdzīgajām un atšķirīgajām interpretācijām budisma un Rietumu tradīcijās.

Otrā nodaļa veltīta ego jautājumam. "Egocentriķis ir cilvēks, kurš cieš no dziļi paslēptas trūkuma un iekšējās nestabilitātes sajūtas un kura dzīvi nosaka vajadzība pierādīt pasaules priekšā pretējo, proti, ka viņš ir kaut kas vērtīgs un neaizstājams."

Tālāk autors velk paralēles ar Froma psihoanalīzi un zenbudismu; tuvojoties meditācijas praksei, aplūko apziņas, zemapziņas un elpas fenomenus. Mūsdienu Rietumu sabiedrības cilvēka visparastākais apziņas stāvoklis ir "nomoda miegs". Budismā un meditācijā Mūks saskata ceļu uz atmošanos, uz apgaismību.

Roberts Mūks šajā grāmatā apskata vēl citus mūsdienu cilvēkam aktuālus "mūžīgos jautājumus" – grēks, neapziņas radītās delūzijas un depresija, nirvāna, dzīvošana pagātnē vai nākotnē, gavēnis un askēze, cilvēka bailes no iekšējā klusuma un sastapšanās pašam ar sevi, kosmiskā apziņa.

Grāmatas otrā daļa veltīta meditācijas būtībai, dažādu specifisku terminu skaidrojumiem, kā arī meditācijas prakses jautājumiem.

 

Benglijs, Bernards. Neziņas mākonis: gudrs padomdevējs katram, kas vēlas meditēt. Rīga: Zvaigzne ABC, [2012].

14. gadsimta anonīmā autora darbs "Neziņas mākonis" ir meditācijas klasikas darbs, kas joprojām ir lielisks ceļvedis meditācijas būtības izpratnē. Tajā gan neatradīsim meditācijas tehnikas izklāstu. Taču Rietumu meditācijas kristīgajā tradīcijā, dēvētā arī par kontemplāciju, galvenais uzsvars tiek likts uz nodomu.

Teologa Jura Rubeņa lieliskais ievads jo īpaši izceļ šī darba mūsdienīgumu.

Ieskatam daži citāti no "Neziņas mākonis":

"Ļauj, lai kontemplācija kļūst par ieradumu, nemitīgi to praktizējot."

"Nodarbe kļūs viegla, jo brīžiem Dievs tevi atbalstīs."

"Dievs neuzsāk darbu dvēselē, kurai nav kontemplatīvu spēju."

"Tu nekad negribēsi nodoties dievišķai kontemplācijai, līdz neizteicamais un neizzināmais tevi nemudinās uz to."

"Kontemplācijai drīzāk vajadzīga garīga pacilātība, nevis rupjš spēks."

 

Viņa Svētība Dalailama XIV. Meditācija ikdienā: budisma uzskatu, meditācijas un darbības koncentrēts pārskats. Rīga: Ganden, 2016.

Šajā grāmatā Dalailama ļoti vienkāršā valodā sniedz konspektīvu ieskatu budisma vēsturē un mācības būtībā, kā arī izklāsta meditācijas prakses pamatus.

Galvenie apskatītie jēdzieni: Divas galvenās budisma skolas – Mahajāna un Hinajāna; Par Dievu un dievībām; Viedums; Sapņi un apziņas tipi; Karma un reinkarnācija; Samsāra – cikliskā eksistence; Visuma evolūcija; Tukšums – prāta galējā daba; Laime un ciešanas; Nirvāna; Patiesība – konvencionālā un galējā; Nošķirtība un būšana sabiedrībā; Prāts; Četras cēlās patiesības; Motivācija; Emocijas un to kontrole.

Praktiski padomi meditācijai: Labākais laiks meditācijai; Meditācijas vieta; Ķermenis un poza; Mantra; Dziļās meditācijas; Paramitas jeb pilnības, kuras jāpraktizē.

 

Eliota, Roza. Apzinātības elpa: kā elpošana var iemācīt dzīvot apzināti. Rīga: Zvaigzne ABC, [2018].

Grāmata ir vienkāršs, bet labs padomdevējs, kā praktizēt apzinātību ar elpošanas palīdzību. R. Eliote uzsver, ka elpa ir vislabākais apzinātības instruments. Grāmatā izklāstītie apzinātas elpošanas padomi un vingrinājumi attiecas tiklab uz meditāciju, kā arī uz praktizēšanu ikdienas sadzīviskās situācijās.

Autore grāmatas satura izklāsta struktūras pamatā ir ņēmusi vienu no budistu klasiskajiem tekstiem – "Anapanasati Sutta", kas apskata 16 pakāpes meditācijā, kur apzināta elpošana pakāpeniski tiek saistīta ar elpas, ķermeņa, emociju un prāta apzināšanos.

Eliota budistu komplicēto meditāciju konfrontē ar savu pieredzi un izklāsta to vienkāršā valodā.

 

Čedrone, Pema. Lēciens nezināmajā: kā atbrīvoties no veciem ieradumiem un bailēm. Rīga: Zvaigzne ABC, c2011.

Autore, vadoties no budisma meditācijas mācībām, apskata baiļu, dusmu un citu emociju rašanās un neitralizēšanas mehānismu, iesaka dažādus meditatīvus vingrinājumus.

Katram cilvēkam ir trīs dabiskās īpašības: intelekts, sirsnība, atvērtība. Tāpēc ir svarīgi "ieturēt pauzi" pirms ļaujamies dusmām vai aizņemtības steigai. Vienkārši trīs reizes dziļi ieelpo un izelpo. Pauze ļauj savienoties ar savu dabisko intelektu, sirsnību atvērtību – izkopj šīs dabiskās īpašības. Pauzes ieturēšana ir apzinātības treniņš, spēja būt šeit un tagad. Ļaušanās reakcijai ir bēgšana no vērīgas klātesamības.

Ļaušanos emocijām autore salīdzina ar izsitumu niezi un kasīšanos. Ar to it kā pēc īslaicīga mierinājuma mēs situāciju padarām vēl smagāku. Meditācija nozīmē vienkārši pieņemt situāciju, kāda tā ir.

Tibetiešu "šenpa" nozīmē pieķeršanos kaut kam, kas liek būt prom no realitātes. Autore tulkojumu koriģē – "uzķeršanās". Šenpa mūs pārņem, kad tiek aizskarta kāda mūsu vājā vieta, pašu uzburtais paštēls. Tā ir nieze, nemiers. Šenpa nav nedz jāapspiež, nedz jābēg no tās. Tā ir vienkārši jāapzinās. Jāapstājas uz brīdi pirms šenpa jūs pārņem. Svarīgi atpazīt šenpu un nomierināt to.

Prasme pārvērst negatīvo emociju indi gudrībā: 1) Atzīsti, ka esi uzķēries; 2) Ieturi pauzi, trīs reizes apzināti ieelpo un izelpo, pieņem. Nevis atgrūd enerģiju, bet pieņem to; 3) Atslābsti un dzīvo tālāk. Katru rītu vari sākt ar vienkāršu apņēmību, piemēram, šodien es nerīkošos dusmu iespaidā. Ja arī neizdodas, tad jau panākums būs tas, ka tu to apzinies, ka neesi noturējies. Tas veicina līdzcietību un sapratni pret citiem, kurus redzi "uzķeramies".

Stresa situācijās jo īpaši cilvēka redzesleņķis ir ļoti šaurs. Mūsu izvēle ir vai nu stiprināt vecos ieradumus, vai būt atvērtam jaunam. Ieturi pauzi, izjūti šo mirkli.

 

Shunmyō Masuno. ZEN. The Art of Simple Living

Masuno ir zen priesteris un ainavu arhitekts. Viens no viņa ainavu projektiem ir mūsu "Likteņdārzs".

Grāmatā ir 100 īsas esejas, kas māca dzīves vienkāršību, izskaidro zen un meditācijas principus. Vispirms iepazīsti pats sevi, tas ir pirmais solis uz vienkāršību – tā Masuno sāk savu vēstījumu. Kā atrast laiku pašam sev laikā, kad laika nav. Autors daudz uzmanības velta arī saskarsmei ar dabu. Savas dzīves apkārtnes sakārtošana nozīmē arī sakārtot savu prātu un emocijas. Kāda nozīme ir ēdienam. Ko tu vari atklāt savā rokrakstā. Balss un rečitācijas. Elpas un pozas (stājas) nozīme ikdienas dzīvē un meditācijā. Kā meditāciju integrēt savā ikdienā. Laika izniekošana uztraucoties par to, ko tu nevari ietekmēt. Darba un atpūtas ritms. Labo un slikto domu spēks. Kā sevī un apkārtējā pasaulē atklāt ko jaunu. Kā gūt prieku no darba, ko dari. Kā uzturēt elastīgu prātu. Zen būtība ir vienkāršo lietu brīnišķīgums. Atrast burvību lietās, kas ir "izģērbtas" no visa, bez jelkādiem rotājumiem. Tā mēs redzam lietas.

Grāmata nav tulkota latviski, taču angliski ir pieejama Latvijas grāmatnīcās.

 

Linčs, Deivids. Ķerot lielo zivi: meditācija, apziņa un radošais gars. Rīga: Dienas Grāmata, 2008.

Pazīstamais kino režisors Deivids Linčs ir transcendentālās meditācijas sekotājs un popularizētājs. Viņa grāmata, kuras latviskais tulkojums kļuvis par bibliogrāfisku retumu, ir domas rosinoša lasāmviela par meditāciju, dzīves filosofiju un radošumu.

Linčs apraksta, kā viņš sāka meditēt, un, kā jau vairākus gadu desmitus meditē divas reizes katru dienu. Meditācija viņam ir kļuvusi par dzīves vieduma un radošuma avotu. Meditācija ir tas, kas Linčam veicina dzīves prieku un intuīciju: "Pieaug bauda dzīvot. Un izgaist negatīvisms."

Grāmatai ir vairāki izdevumi angļu valodā. Piemēram, desmitās gadadienas izdevumā ir arī Deivida Linča intervijas ar eksbītliem, transcendentālās meditācijas adeptiem Polu Makartniju un Ringo Stāru.

 

MEDITĀCIJAS TELPA