In memoriam: LNB draugs Uldis Bērziņš

01/04/2021
Izdrukāt
Uldis Bērziņš Nacionālajā bibliotēkā, piedaloties izdevuma "Eddas dziesmas" atvēršanas svētkos (2015). Foto: Toms Taukulis
Uldis Bērziņš Nacionālajā bibliotēkā, piedaloties izdevuma "Eddas dziesmas" atvēršanas svētkos (2015). Foto: Toms Taukulis
1

Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) draugu un Aleksandrijas bibliotēkas Draugu biedrības Latvijas nodaļas priekšsēdētāju Uldi Bērziņu šodien domā un izsakās simtiem draugu, kolēģu, skolnieku un lasītāju. Lai ko nespriestu par aizstājamiem vai neaizstājamiem, Ulda gadījumā varu apgalvot – tāds zvaigžņu stāvoklis, zem kura ir dzimis ģeniāls dzejnieks, valodnieks un zinātnieks vienā personā, varbūt atkārtojas vien reizi gadsimtos. Bez tam – Latvijā, 45 gadus dzīvojot vidē, kura nekādi nesaistās ar brīvu domu plūsmu un neierobežotu piekļuvi zināšanām. Uldis teica, ka "visa pasaule ir bibliotēka".

Viņa vārds ar LNB ir saistāms vismaz kopš 1977. gada, kad Uldi bija fascinējis Alekseja Apīņa pētījums par pirmo latviešu dzejnieku Ķikuļa Jēkabu (1740–1777). Toreiz viņš piedalījās piemiņas akmens atklāšanā Blomes centrā. Uldis Bērziņš sekoja hernhūtiešu dzejnieka u. c. brāļu draudžu daudzināšanai zinātnes un kultūras apritē. Viņš bija Blomē 2016. gadā, kad akmens tika pārvietots uz Saiešanas nama "Riņģu" pagalmu. Toreiz brieda iecere par garīgās dzejas festivāliem.

Uldis nešaubīgi bija viens no uzticīgākajiem jaunās bibliotēkas (nevis būves, bet satura izpratnē) atbalstītājiem. Ir neiespējami sistemātiski apkopot, cik reizes viņš viesojās bibliotēkā, piedalījās pasākumos, kurus rīkojām mēs vai citi. Viņš pie mums svinēja savas dzimšanas dienas un grāmatu atvēršanas.

Cik bieži viņš vērsās pie bibliotēkas ar jautājumiem un lūgumiem pēc literatūras, kas viņam bija nepieciešama! Tas, lai bez starpniekvalodām latviešu lasītājs piekļūtu pie pasaules un pārlaika tekstiem – Korāna, Bībeles (Vecā un Jaunā derība), Eddām, Sida. Uldis ir gādājis, lai latviešiem kļūst pieejami un saprotami autori un sacerējumi tik daudzās valodās – poļu, čehu, senislandiešu, turku, kurdu, tatāru, turkmēņu, azerbaidžāņu, persiešu, arābu, senebreju un ivritā, u. c.

Uldis Bērziņš bija ārkārtīgi atsaucīgs iecerei, kuru rosināja mūsu Prezidente Vaira Vīķe-Freiberga – izveidot arī Latvijā Aleksandrijas bibliotēkas Draugu biedrību. Viņš bija tās pirmais un vienīgais "priekšsēdētājs". Pateicoties Uldim, mūsu biedrībā darbojas visi, kuriem ir interese un zināšanas par civilizācijas šūpuļa areālu no Persijas līdz Marokai cauri gadsimtiem, cauri daudzām valodām, tautām un ticībām. Šajās dienās mēs saņemam līdzjūtības no mūsu draudzīgajām "māsām" desmitos valstu. Tā ir vēl viņa liecība, kur Ulda Bērziņa ceļš mūžībā iegūst daudz plašāku gaitu. 

Mums ir saglabājies 2013. gada ieraksts, kurā par topošo Tautas grāmatu plauktu runā Uldis Bērziņš: https://ej.uz/U_Berzins_TGP

Kā Rakstnieku savienības rīkotajā piemiņas Zoom tika uzsvērts – Uldis bija pasaules mēroga tulkotājs, atdzejotājs, bet arī viens no izcilākajiem sava laikmeta dzejniekiem. 

Tāpat viņa neiedomājami vērienīgā starpnacionālā dimensija ar milzīgu spēku sakņojās latviskajā. Viņš pierādīja, ka latviešu "valoda ir ļoti cienījama un ir papilnam vērta, lai tanī saraksta brangas jo brangas grāmatas. Tāpēc .. padoms ir šāds: turiet savu tēvu valodu godā un cieņā, un jums labi klāsies virs zemes."

Mēs zinām latīņu izteicienu Quod licet Iovi, non licet bovi – "Ko var atļauties Jupiters, nevar atļauties vērsis". Uldis ir dzimis 17. maijā – tātad Vērsis. Es domāju, ka viņš ir tas vērsis, kurš pārspēja jupiterus, palikdams ģeniāls vērsis – strādātājs, atklāts, godīgs, neatkarīgs un ārkārtīgi vienkāršs saziņā ar jebkuru.

Paldies Tev!

 

Andris Vilks
Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors