Nacionālās bibliotēkas diskusiju klubā "Gūtenberga galaktika" notiks priekšlasījums par numismātiku Latvijā

15/04/2014
IzdrukātNosūtīt
Naudas zīmes - rubļi un kapeikas 1915.gadā (no LNB kolekcijas "Zudusī Latvija")
Naudas zīmes - rubļi un kapeikas 1915.gadā (no LNB kolekcijas "Zudusī Latvija")
1

Ceturtdien, 17.aprīlī plkst. 14:00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes literatūras lasītavā (Tērbatas ielā 75., 3.stāvā, 310.telpā) viesosies Latvijas Nacionālā vēstures muzeja numismātikas speciālistes Kristīne Ducmane un Anda Ozoliņa, lai sniegtu priekšlasījumu par naudu kā laikmetu mijas atspulgu.

Pagājušā gada nogalē K. Ducmane un A. Ozoliņa pabeidza darbu pie grāmatas "Naudas laiki Latvijā: no mārkas un vērdiņa līdz latam un eiro". Šajā izdevumā iekļauts autoru profesionālu pētījumu rezultātā radīts aizraujošs stāsts par naudu – gan par tās funkcionālajiem, gan estētiskajiem aspektiem. Tas ir līdz šim plašākais izdevums par Latvijas numismātikas vēsturi. Naudas stāsti aizved lasītāju sazarotos vēstures labirintos, un, pateicoties bagātīgajam ilustrāciju klāstam, tiek gūts priekšstats par Latvijas naudu arī kā mākslas priekšmetu.

LNB diskusiju kluba "Gūtenberga galaktika" sanāksmē, kurā piedalīsies abas grāmatas autores, būs iespēja uzzināt par tēmas izpētes grūtībām, pārsteidzošiem atklājumiem Latvijas numismātikas vēsturē, grāmatas ieceres tapšanu un citiem  jautājumiem saistībā ar darbu pie izdevuma.

"Naudas laiki Latvijā: no mārkas un vērdiņa līdz latam un eiro" aptver laika posmu no pašām senākajām Latvijas numismātikas lappusēm līdz pat eiro ieviešanai. Ceļojums naudas pasaulē paver iespēju iepazīt gan senāko preču maiņas priekšmetu daudzveidību (sāls, tēja, tabaka, kaltētas zivis, labība, rotas lietas un citas vērtības), gan sudraba piecu latu monētas tapšanu.

Atsevišķa grāmatas nodaļa veltīta arī 20.gs. pirmās puses Latvijas naudas zīmju dizaina autoram, grafiķim Rihardam Zariņam (1869–1939). Kad 1929.gada februārī Latvijas Republikas (LR) Finanšu ministrija pieņēma lēmumu, ka uz Londonas naudas kaltuvē pasūtāmās sudraba piecu latu monētas jābūt attēlotai Latvijas brīvību simbolizējošam jaunavas portretam, tieši viņš par attēla modeli un etalonu izvēlējās savas spiestuves korektori Zelmu Braueri (1900–1977) – 29 gadus vecā izglītotā, daudzas valodas zinošā darbiniece kļuva par R. Zariņa modeli arī daudziem citiem viņa grafikas darbiem.

Izdevumā apskatīts arī pirmās LR naudas zīmju dizaineru, grafiķu Artura Apiņa (1904–1975), Kārļa Krauzes (1904–1942), Jāņa Šternberga (1900–1981) un citu mākslinieku ieguldījums nacionālajā numismātikā. Latvijas naudas māksliniecisko nozīmi apliecina fakts, ka tā iekļauta 2008.gadā izveidotajā Latvijas kultūras kanonā. Plašu informāciju lasītājs atradīs arī par eiro vēsturi Latvijā.

Visi interesenti laipni aicināti!

 

Informāciju sagatavoja:
Aina Štrāle
Bibliotēku konsultatīvā centra galvenā bibliotekāre
Bibliotēku attīstības institūts
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: aina.strale@lnb.lv
Tālr.: 67312807