Izdrukāt
| 1919 |
Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņem lēmumu par Latvijas Valsts bibliotēkas dibināšanu. Bibliotēka tiek dibināta 29. augustā. Tās pirmais direktors ir Jānis Misiņš (1862-1945). (Bibliotēkas vadītāji turpmākajos gados) 1919. gada septembrī bibliotēkas rīcībā nodota ēka L. Jaunielā 26. |
| 1920 |
Bibliotēka sāk saņemt Latvijas iespieddarbu obligāto eksemplāru. 1. jūnijā L. Jaunielā 26 sāk darbu pirmā lasītava ar 40 vietām. 28. decembrī Ministru kabinets izdod rīkojumu, kas Valsts bibliotēkai ļauj ievest grāmatas un kolekcijas no ārvalstīm, nemaksājot muitu. Bibliotēkas grāmatu krājumā ir aptuveni 250 000 vienību. |
| 1921 | Nāk klajā periodiskos izdevumos iespiesto rakstu bibliogrāfiskā rādītāja "Latviešu zinātne un literatūra" 1. sējums. |
| 1922 |
Latvijas Satversmes sapulces kopsēdē pieņemts "Likums par Valsts bibliotēku" un "Likums par Centrālo grāmatu katalogu". Latvijā sāk darboties starpbibliotēku abonements (SBA). |
| 1924 | Latvija pievienojas Briseles konvencijai, kas paredz par valsts līdzekļiem izdotu iespieddarbu un oficiālu dokumentu, zinātnisku darbu un literāru izdevumu starptautisku apmaiņu |
| 1926 | Nāk klajā periodiskos izdevumos iespiesto rakstu retrospektīvā bibliogrāfiskā rādītāja (burtu sērijas) "Latviešu zinātne un literatūra" 1. sējums. Latvijas brīvvalsts laikā iznāca 8 sējumi par 1763.-1907. gadiem. Profesionāļu aprindās izdevumu nereti dēvē sastādītāja Augusta Ģintera (1885-1944) vārdā par "Ģintera rādītāju". |
| 1927 | Bibliotēka sāk regulāri izdot Latvijā iespiesto grāmatu bibliogrāfisko rādītāju - mēnešrakstu "Valsts bibliotēkas biļetens". |
| 1928 | Tiek izteikta ideja par jaunas bibliotēkas ēkas celtniecību, jo bibliotēkas darbību jau kopš dibināšanas kavē piemērotu telpu trūkums. |
| 1930 | No "Valsts bibliotēkas biļetena" salikuma sāk izgatavot arī iespiestās kartītes bibliotēku katalogu vajadzībām. |
| 1940 |
Pēc PSRS okupācijas varas nodibināšanas bibliotēka reorganizēta un pārdēvēta par Latvijas PSR Valsts bibliotēku. Bibliotēkas krājums tiek papildināts ar lielu padomju grāmatu sūtījumu no PSRS Valsts literatūras fonda. Bibliotēkas rīcībā nodota ēka Jēkaba ielā 6/8 un Anglikāņu ielā 5. Pēc radniecīgu PSRS iestāžu parauga bibliotēkā tiek izveidota Valsts grāmatu palāta. |
| 1941 | Vācu okupācijas režīma laikā Latvijas PSR Valsts bibliotēka bija iekļauta Zemes bibliotēkas (Landesbibliothek) sastāvā, kur, izņemot Universitātes bibliotēku, ietilpa arī pārējās Rīgas zinātniskās bibliotēkas. |
| 1944 |
Pēc padomju varas atjaunošanas iestāde turpina darbu kā Latvijas PSR Valsts bibliotēka. Bibliotēka saņem Latvijas PSR un PSRS iespieddarbu bezmaksas obligāto eksemplāru. |
| 1945 | Bibliotēkas rīcībā nodod ēku Torņu ielā 3/5; tiek īrētas ēkas L.Jaunielā 22, L.Jaunielā 24, Arsenāla ielā 5 un M. Pils ielā 3, kurās izvieto nesašķiroto iespieddarbu fondu, kas pamatā veidojies no 2. Pasaules kara gados palikušajiem "bezsaimnieku" grāmatu krājumiem. |
| 1946 | Izveidota Speciāli glabājamās literatūras nodaļa jeb specfonds pretpadomju un "novecojušās" literatūras glabāšanai. Informācijas ierobežojumu atcelšana aizsākās 1988.gadā. Nodaļa likvidēta 1990. gadā. |
| 1947 | Notiek LPSR VB Zinātniskās padomes pirmā sesija. |
| 1948 | Sāk organizēt kartogrāfisko izdevumu fondu. |
| 1949 | Sāk iznākt Latvijas PSR iespieddarbu bibliogrāfijas rādītājs "Preses hronika". |
| 1950 |
Sāk iznākt analītiskās bibliogrāfijas izdevums "Žurnālu un avīžu rakstu hronika". Uz "Balticas" nodaļas bāzes tiek izveidota Novadpētniecības nodaļa (vēlākajos gados - Letonikas lasītava, tagad – Letonikas nodaļa). |
| 1951 | Atvērta Reto grāmatu un rokrakstu lasītava un Periodikas lasītava Jēkaba ielā 6/8. |
| 1956 | Bibliotēkas galvenā ēka Pils (toreiz Pionieru) laukumā 2 tiek pārcelta uz jaunām telpām K. Barona ielā 14. |
| 1958 | Bibliotēkai pievieno Valsts centrālās nošu bibliotēkas krājumu un atver Nošu un mūzikas literatūras lasītavu (42 801 bibliotekārās vienības). |
| 1959 | Latvijas PSR Grāmatu palāta kļūst par patstāvīgu iestādi (1989. gadā reorganizēta par Latvijas Bibliogrāfijas institūtu). |
| 1959/60 | Jaunajās telpās K. Barona ielā 14 uzsāk apkalpot lasītājus. |
| 1963 | Pēc ilgāka pārtraukuma atsākta periodikā iespiesto rakstu rādītāja "Latviešu zinātne un literatūra" izdošana. Līdz 1997. gadam iznākuši vēl 7 sējumi (par 1910.-1916. gadu). Darbs turpinās. |
| 1964 |
Iznāk bibliotēkas "Rakstu" 1. sējums. Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā Jēkaba ielā 6/8 atklāj pastāvīgu muzejekspozīciju "Latviešu grāmatniecības vēsture". Tā ir vienīgā šāda veida izstāde Latvijā un pārveidotā variantā darbojas arī mūsdienās. |
| 1966 | Bibliotēkai piešķirts Viļa Lāča vārds. |
| 1968 | Bibliotēka organizē pirmo Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valsts bibliotēku vasaras seminārnometni LiLaEst. |
| 1969 | Nodibināta Zinātniskās pētniecības nodaļa. |
| 1970 | Parakstīts akts par Ikšķiles baznīcā (Daugavas prospekts 18) iekārtotās grāmatu krātuves nodošanu ekspluatācijā. 1998. gadā baznīcas ēka atdota draudzei. |
| 1971 |
Sākta latviešu seniespiedumu (1525-1855) kopkataloga sastādīšana. Izdevums nācis klajā 2000.gadā, ieguvis Latvijas Kultūras fonda Spīdolas gada balvu, nominēts par Gada grāmatu. Uz Galvenās grāmatu krātuves fondu bāzes sāk veidot depozitāro (maz izmantotās literatūras) fondu. 1975. gadā bibliotēka apstiprināta par republikas depozītbibliotēku. |
| 1972 | Bibliotēkai tiek atsavināts nelielais trimdas latviešu literatūras krājums un liegta iespēja šādas literatūras glabāšanai (trimdas literatūras saņemšana atjaunota 1988.g.). |
| 1981 |
Nāk klajā A. Apīņa un S. Šiško sastādītais inkunābulu katalogs "V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkas inkunābuli". Galvenajā krātuvē vietu trūkuma dēļ sākta grāmatu "saiņošana". Šādi slēgtā krājuma daļa uz daudziem gadiem kļūst nepieejama lasītājiem. |
| 1983 |
Izveido Fondu restaurēšanas un higiēnas sektoru, kas vēlākajos gados izaug par Restaurācijas nodaļu. Bibliotēkai atsavina telpas L. Jaunielā 26. Grāmatas pārvieto uz Stučkas (tagad Tērbatas) ielu 75 – bijušās fabrikas "Kaija" telpās. |
| 1985 | Pēc bibliotēkas iniciatīvas Rīgā notiek Baltijas grāmatzinātnieku konference "Grāmatniecība Igaunijā, Latvijā un Lietuvā 19. gadsimtā". |
| 1988 |
Vispārīgai lietošanai pakāpeniski kļūst pieejama bibliotēkas specfondā esošā literatūra, tiek atcelti arī citi ierobežojumi informācijas un literatūras pieejamībai. Bibliotēka atsāk trimdā izdotās latviešu literatūras komplektēšanu. Ekspluatācijā nodots grāmatu krātuves korpuss (300 000 glabāšanas vienībām) Tērbatas ielā 75. |
| 1988 | Latvijas PSR Ministru Padome pieņem lēmumu par jaunas V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkas ēkas celtniecību. |
| 1989 |
Arhitekts Gunārs Birkerts (ASV) sāk izstrādāt bibliotēkas jaunās ēkas arhitektonisko koncepciju. Pēc darbinieku aptaujas bibliotēka atsakās no V.Lāča vārda un atjauno agrāko nosaukumu – Latvijas Valsts bibliotēka. |
| 1991 |
Ar Latvijas Republikas valdības lēmumu bibliotēka pārdēvēta par Latvijas Nacionālo bibliotēku. Uzsākta Latvijas bibliotēku elektroniskā grāmatu kopkataloga projekta izveide. Pieņemts Ministru Padomes lēmums "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību". |
| 1992 |
Pieņemts Latvijas Republikas likums "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku". Galvenās grāmatu krātuves fondā glabājas ap 1,6 milj. vienību, no tām 236 000 vienību telpu trūkuma dēļ lasītājiem nav pieejamas. Bibliotēka iegūst Pasaules Bankas depozītbibliotēkas statusu. Nodibināta LNB Zinātniskā kolēģija. |
| 1993 |
LNB kļūst par Eiropas nacionālo bibliotēku direktoru konferences (CENL) locekli. LNB tiek atkalapvienota ar Latvijas Bibliogrāfijas institūtu (bijušo "Latvijas Valsts Grāmatu palātu"). |
| 1995 | Lasītājiem tiek atvērta Baltijas Centrālā bibliotēka: nozīmīgs iespieddarbu un attēlu krājums, kuru 1994. gadā dāvinājis tās veidotājs Oto Bongs (1918-2006). |
| 1996 | LNB atvērts Eiropas Padomes Informācijas birojs. |
| 1997 | LATLIBNET projekta īstenošanai izveidots Bibliotēku informācijas tīklu konsorcijs (tagad ― valsts aģentūra "Kultūras informācijas sistēmas"). |
| 1998 |
Bibliotēkas jaunās ēkas celtniecības veicināšanai tiek dibināts LNB Atbalsta fonds (tagad – biedrība). Atvērts LNB depozitārijs Silakrogā (tagad – repozitārijs). Krātuves otrā kārta nodota ekspluatācijā 2006. gadā. Sāk darbu LNB izveidotais profesionālās tālākizglītības centrs (tagad – LNB Mācību centrs. Akreditēts 2008. gadā). |
| 1999 |
Ar projektu "Mantojums 1: Latvijas periodisko izdevumu (1822-1940) saglabāšana" LNB uzsāk digitālās bibliotēkas veidošanu. UNESCO Ģenerālā asambleja Parīzē akceptē Latvijas iesniegto "Rezolūciju par atbalstu LNB celtniecībai". |
| 2000 |
Ar dažādiem pasākumiem (konference, izstādes u.c.) bibliotēkā tiek atzīmeti 475 gadi, kopš iespiesta pirmā grāmata "parastajā livoniešu, latviešu un igauņu valodā". Sāk darboties LNB elektroniskais katalogs. LNB celtniecības atbalstam izveidota UNESCO Starptautiskā ekspertu padome. |
| 2001 |
Ieviesta Konsorcija bibliotēku Vienotā lasītāja karte. Rīgā notiek CENL 15. gadskārtējā sanāksme. |
| 2002 |
Latvijas Banka izdod lata monētu ar LNB jaunās ēkas attēlu. LR Saeima pieņem likumu par LNB būvniecību. |
| 2004 | Uzsākta īpašumu atpirkšana LNB būvlaukuma atbrīvošanai. |
| 2006 |
Uzsākta pamatnostādņu izstrāde Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas veidošanai. Noslēdzas starptautiskais projekts TEL-ME-MOR. LNB kļūst par pilntiesīgu TEL (Eiropas bibliotēkas) locekli. |
| 2007 | LNB iegūst pētniecības iestādes statusu un tiek iekļauta valsts zinātnisko institūciju reģistrā. |
| 2008 | Sākta LNB jaunās ēkas būvniecība. |
| 2009 | 29. augustā Latvijas Nacionālā bibliotēka svin 90 gadu jubileju. |
| 2010 | LNB uzstādītas lielapjoma datu glabātuves (lenšu bibliotēkas) bibliotēkas digitalizēto krājumu glabāšanai. |
| 2011 | LNB Jaunās ēkas spāru svētki. |
| 2014 | LNB jaunā ēka - Gaismas pils - tiek atvērta apmeklētājiem. |