Izstāde "1514. Grāmata. 2014" un akadēmiskie lasījumi "21.gadsimta saturs"

IzdrukātNosūtīt
1

IZSTĀDE "1514. GRĀMATA. 2014"

Grāmata vienmēr kādam ir piederējusi un pieder. Tā ir vienlaikus materiāls un arī garīgs īpašums, kurā slēpjas milzīgs ietekmes spēks. Grāmata saglabā zināšanas, rada jaunas un ļauj iztēlei nonākt tur, kur ķermenis nekad nav bijis. Iespiestā grāmata, kas pirmo reizi "ieraudzīja" gaismu ap 1450.gadu, mainīja pasauli, visupirms mainot savu lasītāju. Laiks pirms 500 gadiem bija zīmīgs, jo toreiz, līdzīgi kā tagad, kad digitālais saturs pakāpeniski nomaina iespiesto, grāmata būtiski mainījās. Attīstoties grāmatu iespiešanas tehnoloģijai, tā kļuva lētāka, ērtāk lasāma un pieejamāka lielākam skaitam lasītāju; grāmatas kļuva par reliģisko un sociālo pārmaiņu vēstnešiem. 500 gadus tālais 1514.gads spilgti raksturo lielu idejisko pārmaiņu laikmetu – renesanses beigas un humānisma uzplaukumu – kas kulmināciju sasniedza līdz ar reformāciju. Izstāde "1514. Grāmata. 2014" ļaus ielūkoties tieši šajā, 1514. gadā izdotajās grāmatās no visas Eiropas, atklājot tālaika kultūras bagātību un daudzveidību.

Izstādes "1514. Grāmata. 2014" mērķis ir ar grāmatu kā liecinieku parādīt Eiropas kultūru, politiku un mentalitāti pirms 500 gadiem, vēršot uzmanību uz cilvēka personīgajām attiecībām ar tekstu un pasauli. Grāmatas lasīšana gandrīz vienmēr prasa vientulību un noslēgšanos no pasaules. Lasīšanas brīdī grāmata padara lasītāju par "savu", un grāmata lasītājam ir "mana" pat tad, ja tā viņam fiziski nepieder. Jēdziens "mans", kas pauž ideju par materiālās, garīgās un telpiskās piederības nozīmi cilvēka dzīvē, būs izstādes vadmotīvs. Tieši ar grāmatām, kuras iespiestas pirms 500 gadiem, mēs parādīsim, kā 16.gadsimta cilvēks redzēja un izjuta savu pasauli. Šī izstāde aicinās mūsdienu cilvēku – lasītāju un skatītāju – apzināties savu piederību senajās grāmatās dokumentētajai pagātnei.

Izstāde "1514. Grāmata. 2014" notiks jaunatklātajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā, un tā būs daļa no Rīgas, Eiropas kultūras galvaspilsētas, 2014.gada pasākumu programmas, kā arī daļa no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības padomē norisēm.
 

AKADĒMISKIE LASĪJUMI

Visu gadu izstādes Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ēkā papildinās Akadēmiskie lasījumi, kuru dalībnieki būs Eiropas "gaišākie prāti" - pasaules vadošie literatūrkritiķi, rakstnieki, pētnieki, mākslinieki, izdevēji, jauno mediju pārstāvji u.c. Lasījumos būs iespējams piedalīties ne tikai klātienē: organizatori nodrošinās lekciju visplašāko pieejamību on-line režīmā, tā manifestējot Rīgu kā 2014.gada "Eiropas domas galvaspilsētu".

Grāmatniecības vēsture un bibliotēku fenomena attīstība Eiropā būs tikai viena no Akadēmisko lasījumu tēmām. Pasaulē atzīti nozaru eksperti aicinās iedziļināties sabiedrībai svarīgos kultūrvēsturiskos un kultūrpolitiskos jautājumos, kas skar gan Eiropas kultūras vēsturi, gan mūsdienas.

Piedāvāto tēmu loks ir plašs un daudzveidīgs. Mēs vēlamies uzsākt sarunu par Eiropas kopības vēsturi: Hanzas savienība, Sv.Romas impērija, Eiropas Savienību, par šo veidojumu kopīgo un atšķirīgo.

Eiropas sadarbības tīkla vēsture tiks aplūkota, arī vēstot par viduslaiku klosteriem un Renesanses universitātēm.  

Aicināsim uz diskusiju par reliģisko tolerance Eiropā, par to, kādi ceļi ieti no ticību nolieguma uz savstarpēju sapratni dažādās Eiropas valstīs (Polijas piemērs).

Īpaša uzmanība tiks veltīta laikam ap 1514.gadu, kad Renesanse ir Eiropas kultūras karogs, runāsim arī par Antīkā mantojuma nozīmi un lomu no Kārļa Lielā laikiem līdz mūsdienām, par grāmatu mākslas slavas gadsimtiem: pievērsīsimies gan ilustrāciju vēsturei, gan grāmatu iesējuma specifikas vēsturiskajam ekskursam.

16.gadsimts ir bijis nozīmīgs kā aktīvs Eiropas kultūras invāzijas laiks citās pasaules daļās (Havanas pilsēta dibināta 1514.gadā), tāpēc  rosināsim sarunu par pasaules paplašināšanās politiskajiem, ekonomiskajiem, sociālajiem un garīgajiem aspektiem saiknē ar mūsdienu globalizācijas problemātiku.

Valodas ir bijušas gan Eiropas vienotājas, gan tautu šķīrējas, atbildes uz jautājumiem par valodu lietošanu un izplatību Eiropas vēsturē atklās nozīmīgas kopsakarības Eiropas kultūras kopējā stāstā, kurā īpaša nozīme ir latīņu valodai – Eiropas "pirmajam internetam".

 Ne tikai komunikācijas saturs ir veidojis Eiropas kultūras īpašo raksturu, nozīmīga loma ir komunikācijas nesējam. Par tādu gadsimtiem ir kalpojusi grāmata. Tāpēc Akadēmiskie lasījumos iecerēts pievērsties arī "nākotnes pareģošanai", prezentējot pētījumus par jaunākajām komunikācijas tehnoloģijām un medijiem.

Akadēmisko lasījumu mērķis ir radīt platformu izcilu Eiropas domātāju ideju manifestēšanai, kas noteikti iedvesmos un veicinās jaunu gara Renesansi un veidos nepieciešamo pretsvaru patērētāju sabiedrības vidusmēra uzskatu sistēmai. Tāpēc organizētāji nodrošinās visplašāko pieejamību Akadēmisko lasījumu norisei, veidojot on-line pārraides un ievietojot ierakstus pasaules tīmeklī.