Stāstījums par jaunlaucinieku kustību Francijā un kapitālisma alternatīvu radīšanu

10/03/2020
Izdrukāt
Stāstījums par jaunlaucinieku kustību Francijā un kapitālisma alternatīvu radīšanu
Stāstījums par jaunlaucinieku kustību Francijā un kapitālisma alternatīvu radīšanu
1

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu valstī no 13. marta līdz 14. aprīlim Latvijas Nacionālā bibliotēka apmeklētājiem būs slēgta un paredzētie publiskie pasākumi nenotiks.

Otrdien, 24. martā, plkst. 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Baltijas Austrumāzijas pētniecības centra (AsiaRes) bibliotēkas lasītavā (M stāvā) lasījumu cikla "Stāsti par cilvēku" ietvaros notiks antropoloģes Ievas Sniķersproģes lekcija "Kapitālisms un tā alternatīvas Francijā jaunlaucinieku kustības skatpunktā". Dalība bez maksas.

Savā prezentācijā Ieva Sniķersproģe stāstīs par jaunlaucinieku (néo-ruraux) kustību Francijā kā par alternatīvu kapitālismam. Kopš 1968. gada Francija ir piedzīvojusi vairākus migrācijas viļņus no pilsētām uz laukiem. Visslavenākais ir pirmais vilnis, kura dalībnieki veidoja komūnas, lai dzīvotu citādākā sabiedrībā šeit un tagad, negaidot revolūciju, kas tā arī nekad neatnāk. Franču sociologi Ervju-Ležē (Hervieu-Léger) un Ervju (Hervieu) ir nodēvējuši šī pirmā viļņa dalībniekus par "utopijas migrantiem", lai uzsvērtu, ka šie jaunlaucinieki vienlaicīgi kritizēja modernu kapitālistu sabiedrību un vēlējās piedāvāt alternatīvu patērētājsabiedrībai. Aptuveni 40 gadus vēlāk vēsturniece un jaunlaucinieku kustības pētniece Katrīna Ruvjēra (Catherine Rouvière) raksta, ka migrācija no pilsētām uz laukiem ir zaudējusi savu radikālismu. Tā ir kļuvusi par individuālistisku un sabiedrībā plaši sastopamu fenomenu. Jaunlaucinieki vairs nevēlas kritizēt un mainīt kapitālistu sabiedrību, bet vienkārši dzīvot "zaļāk", vienlaikus paļaujoties uz kapitālisma sniegto komfortu. 

I. Sniķersproģe aprakstīs pēdējo jaunlaucinieku kustības vilni Francijā un ieskicēs, kāpēc nav tik vienkārši apgalvot, vai cilvēki pārvācas uz laukiem, lai radītu alternatīvas kapitālismam, vai lai sekotu jaunākajai kapitālisma modei – zaļajam dzīves stilam. Ieva parādīs, ka kapitālisma kritika vecās kapitālisma sabiedrībās – kā Francijā – nav daudz mainījusies pēdējo 50 gadu laikā. Mainījušies ir veidi, kā cilvēki mēģina rast alternatīvas kapitālismam. Individuālas alternatīvas kapitālismam ir bezzobainas un bieži kļūst par vienkāršu patērētāju izvēli un dzīves stilu. I. Sniķersproģes prezentācija dod vielu pārdomām par to, kas ir kapitālisms, kāpēc tas tiek kritizēts un kāpēc ir tik grūti tam radīt alternatīvas. 

Ieva Sniķersproģe ir ieguvusi doktora grādu antropoloģijā un socioloģijā Starptautisko un attīstības studiju institūtā (Graduate Institute of International and Development Studies) Ženēvā. Viņa pēta kapitālisma alternatīvas Francijā. Savā disertācijā viņa analizēja, kādas alternatīvas parādās dažādos sociālekonomiskos kontekstos un kā šīs iespējamās alternatīvas ļauj pārvērtēt cilvēku darbības un nest pārmaiņas. Šobrīd I. Sniķersproģe pēta mēģinājumu radīt pēcizaugsmes (post-growth) reģionālo ekonomiku Francijas dienvidaustrumos.

Pasākums notiks latviešu valodā.

Lekciju organizē Latvijas Antropologu biedrība sadarbībā ar LNB.

 

Informāciju sagatavoja: 
Ieva Puzo
E-pasts: latvian.anthropology@gmail.com