Valentīnas Freimanes kinolektorijs – Žana Vigo filma "Atalanta" (1934)

09/06/2022
Izdrukāt

Papildinot Latvijas Nacionālās bibliotēkas 4. stāvā apskatāmo izstādi "Gadsimta lieciniece. Satikšanās ar Valentīnu Freimani", 15. jūnijā plkst. 18.00 bibliotēkas Ziedoņa zālē notiks kinolektorijs. Skatītājiem tiks piedāvāta Žana Vigo 1934. gada filma "Atalanta". Ieeja bez maksas.

"Tas ir ceļojums caur mīklainu, noslēpumainu realitāti, kur īstenība nevis tiek konfrontēta ar sapni vai fantāziju, bet sapnis ir īstenība. [..]. "Atalantu" analizēt man pat negribas, jo šī filma dzīvo manā iekšējā pasaulē kā vienota dzeja jeb dzejiska parādība. Es atļaujos apgalvot, ka šī īsu mūžu nodzīvojušā mākslinieka Žana Vigo pēdējais vārds mākslā, dzīvos un jaunas paaudzes no jauna turpinās apbrīnot šo brīnišķīgo, lirisko, poētisko ekrāndarbu," tā par režisoru un filmu izteikusies kinozinātniece Valentīna Freimane (1922–2018).

Žans Vigo (1905–1934), reizēm dēvēts par "nolādēto dzejnieku", patiesi pieder pie pasaules kino grandiem, kaut savā 29 gadus garajā mūžā paguva uzņemt tikai trīs filmas. Pēdējā no tām – "Atalanta".

Filma ir kā skaista un skumja poēma, no kuras ietekmējušies neskaitāmi režisori. Fransuā Trifo sacījis: "Žans Vigo nāca pasaulē, lai nodzīvotu īsu un grūtu mūžu. Viņš kļuva par bāreni un palika viens un vientuļš, no tēva mantodams vienīgi savas dzīves kredo. Vigo savādās, skumjās, vienmēr skarbās, taču tik dvēseliskās un siltās filmas vienmēr paudīs šo kredo: "Es aizstāvu vājāko.""

Pēc vētrainas aplidošanas mazpilsēta meitene Džuljeta un kuģa kapteini Žans apprecas un pārvācas dzīvot uz kuģa "Atalanta", kas kuģo pa Sēnu. Laika gaitā Žans novēro, ka Džuljeta flirtē ar viņa kuģa apkalpi un sāk uztraukties, ka laulība ar Džuljetu nebija labākā ideja.

Kinolektorija iesākumā – V. Freimanes 2011. gadā Mākslas festivālā "Cēsis" sniegtie ievadvārdi par attiecīgo filmu.

Kinolektorijs tapis sadarbībā ar Francijas institūtu Latvijā un Mākslas festivālu "Cēsis".

Šovasar plānoti vēl divi kinolektoriji –

  • 19. jūlijā plkst. 18.00 – "Orfejs" (1950, Žans Kokto)
  • 3. augustā plkst. 18.00 – "Īlo Kunga Brīvdienas" (1953, Žaks Tatī)

Izstāde "Gadsimta lieciniece. Satikšanās ar Valentīnu Freimani" iepazīstina ar teātra un kino zinātnieces, mākslas zinātņu doktores Valentīnas Freimanes dzīvesstāstu, kas atklāsies caur šīs nozīmīgās personības pašas pierakstītajām pārdomām, kā arī bagātīgu priekšmetu un dokumentu kolekciju no V. Freimanes personīgā arhīva, LNB krājuma, Dailes teātra, Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva, kā arī citiem (personīgajiem) arhīviem. Izstādē būs aplūkojami arī priekšmeti no V. Freimanes dzīves posmiem Rīgā un Berlīnē. Izstāde apmeklētājiem dos iespēju novērtēt 20. gadsimta pieredzi caur personīgu dzīvesstāstu, ļaujot reflektēt par to, cik nozīmīga ir cilvēka griba mainīt apkārtējo pasauli un apstākļus. Izstāde apskatāma līdz 3. septembrim. Ieeja bez maksas. 

 

Informāciju sagatavoja:
Augusts Zilberts
Sabiedrisko attiecību vadītājs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: augusts.zilberts@lnb.lv