Apskates objekti un ārtelpa

Latvijas Nacionālās bibliotēkas arhitekta Gunāra Birkerta projektētajā 3×13 metrus lielajā Ziedotāju sienā iemūžināti cilvēki un organizācijas, kuri ar savu atbalstu palīdzēja īstenot Gaismas pils tapšanu. Siena kalpo kā īpaša pateicība ziedotājiem, un tajā kopumā paredzēta vieta līdz 2000 vārdiem.

LNB Atbalsta biedrība aicina ziedot Gaismas pilij kopš 1998. gada. Līdz bibliotēkas atklāšanai 2014. gada 29. augustā ziedojumos tika saziedoti gandrīz 1,5 miljoni eiro. Ikvienam ziedotājam bija iespēja iemūžināt savu vārdu bibliotēkā.

Tautas grāmatu plaukts ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas sirds un viens no centrālajiem ēkas elementiem. Tajā šobrīd glabājas jau vairāk nekā 8000 grāmatu vairāk nekā 50 valodās. Tie ir dāvinājumi no cilvēkiem visā pasaulē, kas katrs nes savu stāstu un nozīmi.

Objekts atrodams, uzreiz ienākot bibliotēkā – tas aicina uzzināt, kas ir sabiedrības iesaistes kustība “Restarts lasīšanai”, kā arī apsēsties un palasīt turpat esošās grāmatas. Tāpat uz vides objekta iespējams iepazīties ar dažādiem ieteikumiem lasītpatikas veicināšanai gan lieliem, gan maziem.

Dzejniekam Imantam Ziedonim veltītās bronzas skulptūras “Imants Ziedonis” autors ir tēlniece Olga Šilova. To 2014. gadā LNB dāvināja fonds “Viegli”, atklājot Latvijas Nacionālās bibliotēkas koncertzāli, kas nosaukta par godu Imantam Ziedonim.

Maketa mērogs 1:400, tas tika izgatavots festivālam “Pārsteidzošā Latvija”, kas 2005. gada rudenī norisinājās Parīzē, Lionā, Bordo un Strasbūrā, un kura ietvaros Francijas Nacionālajā bibliotēkā notika LNB projekta reprezentācijas pasākums, piedaloties Francijas un Latvijas prezidentiem V. Vīķei-Freibergai un Žakam Širakam.

Makets ir pastāvīgi eksponēts LNB ātrijā un rāda projekta versiju ar nerealizētu gājēju platformu pāri Mūkusalas ielai uz Daugavas krastmalas promenādi.

Pāvesta Jāņa Pāvila II krēsls viņa vizītei ASV 1987. gadā. Arhitekts Gunārs Birkerts, kopijas autors koktēlnieks Dāvis Barons, 2021 (Polijas vēstniecības dāvinājums LNB).

Pāvests Jānis Pāvils II 1987. gadā apmeklēja ASV. Vizītes akcents bija mesa Pontiakas sporta arēnā "Superdome". Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas autors, Latvijā dzimušais ASV arhitekts Gunārs Birkerts (1925–2017) tika aicināts projektēt speciālu altāri šim notikumam.

Šis projekts īstenots ar Polijas Republikas vēstniecības Latvijā, Romas Katoļu baznīcas Latvijā un arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča personīgu atbalstu. Pāvesta krēsla kopiju izgatavoja Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma students Dāvis Barons koktēlniecības meistara Arvīda Verzas vadībā.

Uzziņu un informācijas centrā atrodas akadēmiķa Jāņa Stradiņa privātbibliotēka: 3700 izdevumu unikāla kolekcija. Tā pārstāv ļoti plašu tematiku – tajā ir Latvijā izdoti izdevumi ar autoru ierakstiem, bet svešvalodu izdevumi lielākoties saistīti ar zinātni un tās vēsturi. Te arī glabājas akadēmiķa manuskripti un materiāli, kas saistīti ar Atmodas laiku. Privātbibliotēku, pateicoties akadēmiķa ģimenei, rotā priekšmeti no Jāņa Stradiņa personīgā kabineta.

Ja vēlaties apskatīt Jāņa Stradiņa privātbibliotēku, vaicājiet centra lasītavā. 

2015. gada novembrī gruzīnu izcelsmes amerikāņu mākslinieks Dāvids Datuna starptautiskas izstādes “Art Riga” atklāšanas pasākumā pasniedza Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim mākslas darbu “Latvijas karogs” kā dāvinājumu Latvijai dzimšanas dienā. Atbilstoši Valsts prezidenta kancelejas iniciatīvai mākslas objekts nonāca Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Mākslas darba “Latvijas karogs” pamatā izmantotas pozitīvas un negatīvas optiskās lēcas, kas novietotas virs attēlu kolāžas, kurā redzami Latvijas vēsturē svarīgi notikumi, vietas un cilvēki cīņā par valsts brīvību.

Britu filozofa un ideju vēsturnieka Jesaja Berlina bisti veidojis tēlnieks Entonijs Stouns (Anthony Stones), tā oriģināls atrodas Oksfordā. Lai godinātu Berlina dzimteni, krūšutēla autors izveidoja speciālu kopiju arī Rīgai, ko LNB dāvināja diplomātu grupa. Jesaja Berlins bija viens no 20. gadsimta ievērojamākajiem liberālisma domātājiem, Oksfordas Universitātes politikas teorijas pasniedzējs, dzimis un līdz 1915. gadam dzīvojis Rīgā. Viņam par godu nosaukta arī LNB Humanitāro un sociālo zinātņu lasītava.

Pateicoties sadarbībai ar “Latvijas banku”, LNB ir apskatāms stends, kas iepazīstina ar nacionālās valūtas – lata – tapšanas un dizaina veidošanas vēsturi, ietverot naudas zīmju, skiču un jubilejas monētu paraugus. Stends ir daļa no Latvijas naudas zīmju dizaina ekspozīcijas “Naudas dizains. PIN kods”, kas bija skatāma plašai publikai 2013. gadā Rīgā un 2014./2015. gadā Ventspilī un Rēzeknē. Tā uzstādīšana LNB ir īpaši zīmīga, jo veido sasaisti arī ar Gaismas pils ēkas interjera noformējumu pa stāviem, kurā iekļautas krāsu atsauces uz lata banknošu dizainu.

Koka skulptūra "Grāmata" ir īpašs un simbolisks mākslas priekšmets, kuru 2001. gadā LNB dāvināja Latvijā un starptautiski pazīstamais koktēlnieks Jānis Straupe (dz. 1962. gadā), atbalstot un veicinot bibliotēkas tapšanas procesu. Mākslas darbs veidots rakstāmgalda formā un sevī apvieno mākslinieciskas kvalitātes ar nosacītu lietojamību.

Mākslinieka Konrāda Ubāna gleznu “Ainava” (1926) 2022. gadā LNB dāvinājis Gaudencs B. Rufs (Gaudenz B. Ruf). Tai ir īpaša vieta lasītavā, kuras nosaukums tapis, pateicoties K. Ubāna bērniem – tagadējās LNB ēkas vietā atradās daudzdzīvokļu nams, kurā atradās arī K. Ubāna mākslas darbnīca, un K. Ubāna mantinieki bija vieni no pirmajiem, kas nodeva īpašuma tiesības valstij, aicinot kādu no telpām nosaukt mākslinieka vārdā.

Pazīstamā modernista, Bauhaus skolas arhitekta un dizainera Marsela Brauera (Marcel Brauer) divi ikoniskie “Wassily Chair” atceļoja uz lasītavu kā papildinājums viņa 2015. gadā dāvinātajai plašajai un vērtīgajai grāmatu kolekcijai.

Indiešu mākslinieka Rāma Vanadži Sutāna patinētas bronzas biste “M. K. Gandijs” ir Indijas viceprezidenta Venkaias Naidu 2019. gada dāvinājums. Tā ir Mahatmas Gandija piemiņas skulptūra, kas apskatāma ikvienam bibliotēkas apmeklētājam.

Dainu skapis ir latviešu tautasdziesmu kartotēka, kas ietver „Latvju dainās” (1894–1915, 1.–6. sēj.) publicēto tekstu oriģinālus.

Grafīta zīmējumu uz stikla triptihu “Tautasdziesma” 1955. gadā veidojis mākslinieks Kārlis Freimanis (1909–1987) Latvijas mākslas un literatūras dekādei Maskavā. Triptihu veido trīs figurāli zīmējumi.

Pirms restaurācijas un pārvešanas uz LNB jauno ēku triptihs atradās LNB Katalogu zāles logos Krišjāņa Barona ielā 14. Triptihs ir iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā (valsts aizsardzības Nr. 9275).

Mākslas darba restaurāciju 2019. gadā veica stikla mākslinieks Andris Kļavnieks.

Lai kāds priekšmets tiktu uzņemts Retumu pasaulē, pienācīgi aprūpēts, pētīts un atklāts ikvienam interesentam, nepieciešamas īpašas cilvēku – Retumu lasītavas darbinieku jeb retumnieku – zināšanas, prasmes un gādība.

Šajā telpā varat iepazīt retumnieku darba ciklu – uzskaiti, glabāšanu, kolekcionēšanu, pētniecību un popularizēšanu. Par katru posmu stāsta dažādi priekšmeti un instrumenti no Retumu lasītavas darbinieku arsenāla 20. gadsimtā. Visos šajos darba posmos klātesoša ir domāšana un apcere.

16. gadsimta tipogrāfa Kristofa Plantēna iespiedpreses kopija ir rūpīgi veidota, balstoties Plantēna-Moretusa muzeja (Beļģijā) rasējumos, un mūsdienu cilvēkam tā ļauj iztēloties un pieredzēt, kāds ir bijis grāmatas ražošanas process senāk, kad no atsevišķiem metāla burtstabiņiem veidotu teksta salikumu spoguļrakstā izkārtoja uz iespiedformas, uzklāja tinti un visbeidzot, velkot sviru, tekstu nospieda uz papīra.

Rekonstrukcijas projekts īstenots sadarbībā ar Rīgas Valsts tehnikumu.

To ir iespējams izmēģināt darbībā dažādu LNB pasākumu ietvaros bibliotēkas muzejpedagogu pavadībā.

Ilggadējā LNB direktora Andra Vilka atcerei bibliotēkas 5. stāvā izveidots LNB izdevumu plaukts, kas atspoguļo LNB pētniecisko darbību un intelektuālo ieguldījumu Latvijas kultūrā. Tā bijusi Andra Vilka mērķtiecīga pārliecība – apzināt, dokumentēt un izgaismot Latvijas grāmatniecības vēsturi nākamajām paaudzēm, nodrošinot saturisko kvalitāti un pieejamību gan akadēmiskajai videi, gan plašākai sabiedrībai. Ikviens interesents aicināts uzkavēties šajā lasāmvietā un lasīt kā Vilks!

Lai izceltu Pēterbaznīcas vietu Rīgas panorāmā, arhitekts Gunārs Birkerts ir izveidojis trīs īpašu logus. Nostājoties otrpus ātrijam tieši pie stikla margām, ieraugām Pēterbaznīcu, kas šķiet kā “ierāmēta” apskatei. Arhitekts arvien ir uzsvēris Vecrīgas piramidālā silueta dialogu ar Nacionālo bibliotēku, kā Daugavas kreisā krasta dominanti.

Viens logs apskatāms ātrija galerijā netālu no Baltā Vilka klases ieejas durvīm. Savukārt pārējie divi redzami, nostājoties tieši pretim kāpņu izejai un netālu no lifta – šī vieta atzīmēta arī ar taktilajiem elementiem uz grīdas.

Katrs LNB ēkas interjers stāvos ir tonāli atbilstošs kādai no Latvijas nacionālās naudaszīmes lata (apgrozībā no 1993.–2014. gadam) papīrzīmju krāsām, piemēram, Mezonīna un 2. stāvs zaļos toņos kā 5 latu naudas zīmei no vienas un no otras puses, 3. un 4. stāvs – violets kā 10 latu naudas zīmei no abām pusēm, 5. stāvs – kā 20 latu naudas zīmei utt. Attiecīgās krāsas redzamas gan paklājos, gan norādēs, mīkstajās mēbelēs. Idejas autore ir arhitekte Sandra Laganovska, kas arī piedalījās ēkās interjera tapšanā. Latu nozīme sasaucas arī ar faktu, ka liela daļa Nacionālās bibliotēkas celtniecībai atvēlēto līdzekļu nāca no Latvijas Bankas, kas daļu savas peļņas noteiktā laika posmā novirzīja tieši šim mērķim.

LNB ātrija grīdā iespējams atpazīt drelļu rakstu, iedvesmojoties no īpašas dreļļu aušanas tehnikas, kas redzama latviešu tautiskajos linu dvieļos. Dreļļu raksts ir ģeometriska auduma struktūra ar atkārtotiem ornamentiem, kas kļuva plaši izplatīta Latvijā, sākot ar 18.–19. gadsimtu. Vislabāk dreļļu raksts ātrija grīdā aplūkojams, sākot no M stāva uz augšu.

2014. gadā pie bibliotēkas tika atklāts mākslinieka, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Ojāra Pētersona vides objekts “Lielā vāze” Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas “Māksla publiskā telpā” ietvaros. Savu "jā" vārdu šim mākslas darbam bibliotēkas ārtelpā teica arī arhitekts Gunārs Birkerts.

O. Pētersona vides objekts "Lielā vāze" ir viens veselums, kas sadalīts divās daļās – ¾ un ¼. Lielākajai daļai pie Nacionālās bibliotēkas precīzi atbilst mazākā, kas šobrīd atrodas pie Rīgas Stradiņa universitātes Dzirciema ielā, tā simboliski apvienojot abas šīs zināšanu krātuves.

O. Pētersona "Lielo vāzi" iedvesmojis Garlība Merķeļa teksts "Vidzemes senatne", ko pats mākslinieks nodēvējis drīzāk par 18. gadsimta laikmetīgo mākslu, nevis vēstures liecību par tā laika latviešiem. Merķeļa teksta fragments lasāms uz vāzes keramikas mozaīkas. Uz katras no vairāk nekā 14 000 keramikas plāksnītēm izvietots viens burts no "Vidzemes senatnes" teksta. Lielās vāzes forma un virsmu sedzošā mozaīka ļauj nolasīt antīkās pasaules mantojuma un vēsturiskā uzslāņojuma klātbūtni, savukārt griezuma vietā iestrādātais pelēkais granīts vairāk saistās ar vietējo dabu un kultūru.

Vides objekts “Divi Raiņi” tika atklāts 2018. gadā, tā autors ir tēlnieks Aigars Bikše, un darbs tapis projekta “Mākslai vajag telpu” ietvaros ar Jāņa Zuzāna un Gunta Rāvja atbalstu.

Mākslinieka darbs pie vides objekta “Divi Raiņi” sācies jau ap 2012. gadu, kad toreizējam Nacionālās bibliotēkas direktoram Andrim Vilkam iepaticies cits tēlnieka Aigara Bikšes darbs par Raini. Tam sekojis A. Bikšes piedāvājums par diviem Raiņiem Gaismas pils pakājē. Lielākais Rainis ir 3 metru, bet mazākais – 1 metru augsts.

LNB ārtelpas daļa pie t. s. amfiteātra starp Mūkusalas ielu un bibliotēkas ēku ir iecienīta laika pavadīšanas vieta skeitborda entuziastiem. Īpaši apzīmētās vietās ir radīti piemēroti apstākļi, lai pieredzi padarītu drošu un baudāmu skeitbordistiem, taču tajās ir aizliegts braukt ar BMX velosipēdiem.

2014. gada īsfilma “Mana bibliotēka ir mans spots” 5’49.

Kopš 2021. gada vasaras pie LNB ēkas sadarbībā ar “Latvijas Dabas fondu” tiek veidota un uzturēta pilsētas dabiskā pļava, kas atrodas zālāja teritorijā starp bibliotēkas ēku un Mūkusalas ielu.

Pļavas veidošanā iesaistījās arī LNB darbinieki, 2023. gada rudenī iesējot Latvijas Dabas fonda īpaši sagādātās pļavas augu sēklas. Pie pļavas ir uzstādīta skaidrojoša zīme ar augu attēliem un nosaukumiem – tajā atzīmēti kopā 16 dažādi augi, piemēram, sarkanais āboliņš, parastā pīpene, baltā madara, savvaļas burkāns, parastais daglītis, divšķautņu asinszāle un citi.

Pilsētas pļavas bagātina apkaimju zaļās zonas, piesaista apputeksnētājus, sniedz dabas iepazīšanas pieredzi iedzīvotājiem, kā arī nodrošina virkni ekosistēmu pakalpojumu – lietus ūdens uztveršanu un attīrīšanu, pilsētas atvēsināšanu, oglekļa saistīšanu augsnē un citus. Katrai pilsētas pļavai izstrādāts atbilstošs apsaimniekošanas plāns un to skaits katru gadu top arvien lielāks.