Mākslas krājums
Mākslas krājumā ir vairāk nekā 300 000 attēlizdevumu un grāmatu, plakātu, atklātņu, izstāžu katalogu, ekslibru, estampu, zīmējumu, mākslas, foto un gravīru albumu, fotogrāfiju un fotonegatīvu
Mākslas lasītavas nosaukums radies tādēļ, ka bibliotēkas vietā kādreiz atradās daudzdzīvokļu nams, kurā bija iekārtota gleznotāja Konrāda Ubāna mākslas darbnīca.
Mākslinieka mantinieki bija vieni no pirmajiem, kas nodeva zemes īpašuma tiesības valstij, aicinot vienu no telpām nosaukt viņa vārdā.
Turklāt Ubāns bieži gleznoja Pārdaugavas ainavas.
Lasītavā apskatāma arī viena no viņa gleznām.
Grāmatas
Nozīmīgu Mākslas krājuma daļu veido daudzveidīga mākslas literatūras kolekcija, kas pieejama gan lasītavas brīvpieejā, gan Mākslas krātuvē.
Tā aptver plašu izdevumu klāstu par mākslas vēsturi, teoriju un laikmetīgās mākslas tendencēm, tostarp grāmatas par mākslas virzieniem un periodiem, glezniecību, tēlniecību, lietišķo mākslu, grafiku, arhitektūru, ainavu arhitektūru, pilsētbūvniecību, dizainu un fotogrāfiju, kā arī mākslinieku albumus un citus izdevumus.
Lasītavā pieejama arī jaunākā Latvijas un ārvalstu mākslas periodikas izlase.
Mākslas krājuma lasītavā un krātuvē atrodas mākslas enciklopēdijas, jaunākā periodika (3 gadi) un grāmatas par:
- mākslas teoriju un vēsturi,
- mākslinieku personālijām,
- dažādām mākslas nozarēm:
- tēlotājmākslas veidiem,
- lietišķo mākslu,
- fotogrāfiju,
- arhitektūru,
- ainavu arhitektūru,
- dizainu.
- un citām.
Speciālās kolekcijas
Mākslas krājuma pamats, kas glabājas lasītavai līdzās esošajā krātuvē un lasītājiem ikdienā nav redzams, ir speciālās kolekcijas – Latvijas izstāžu katalogu arhīvs, tiražēti attēli un attēlizdevumi, kā arī oriģināldarbi:
- plakāti,
- atklātnes,
- ekslibri,
- estampi,
- zīmējumi,
- fotogrāfijas un fotonegatīvi.
Mākslas izstāžu katalogi
Mākslas izstāžu katalogu kolekcija ir viena no plašākajām un daudzveidīgākajām kā apjoma (ap 15 000), laika aptvēruma (no 19. gs. beigām līdz mūsdienām), tā arī izdevumu ģeogrāfijas ziņā. Īpaši nozīmīga ir tieši Latvijas izstāžu katalogu daļa, kas ļauj izsekot izstāžu vēsturei Latvijā un katalogu formātu attīstībai cauri gadu desmitiem: no brošētām lapām līdz apjomīgiem mākslas albumiem.
Plakāti
Vairāk nekā 10 000 vienību lielais plakātu krājums ir apjomīgākā un pilnīgākā Latvijas plakātu kolekcija, kas dod iespēju izsekot plakāta mākslas attīstības galvenajām tendencēm no 19. gs. pēdējās ceturtdaļas līdz mūsdienām.
Viena no krāšņākajām un vizuāli interesantākajām ir 20. gs., 20.–30. gadu reklāmplakātu izlase, kurā atrodama informācija par Latvijas un ārzemju produktiem, kas tika piedāvāti vietējā tirgū.
Padomju posmā tapušie plakāti joprojām veido lielāko un tematiski daudzveidīgāko kolekcijas daļu.
To vidū atrodami dažādiem politiskajiem un sociālajiem jautājumiem veltīti plakāti, kā arī plakāti, kas informē par kultūras un izglītības norisēm. Īpaši izceļama šī perioda nonkonformisma plakātu sadaļa.
Līdz ar neatkarības atgūšanu plakāts lēnām zaudē savu nozīmi. Lielākā jaunieguvumu daļa šajā laikā fokusējas uz kultūras dzīves aktualitātēm – teātri, izrādēm, koncertiem, literatūru, kas saistāma gan ar Latvijas, gan ārvalstu māksliniekiem.
Tomēr bibliotēkas kolekcija aktīvi turpina pieaugt.
Paralēli krājuma papildināšanai aktīvi norisinās pētniecība un esošās kolekcijas digitalizācija, sniedzot tai piekļuvi arvien plašākam sabiedrības lokam.
Latvijas grafika
Grafikas kolekciju veido trīs nozīmes ziņā līdzvērtīgi un viens otru papildinoši krājumi – ekslibri, estampi un zīmējumi.
Latvijas ekslibru kolekciju veido latviešu profesionālās grāmatzīmes aizsācēja Riharda Zariņa grāmatzīmes, mākslinieku Jūlija Madernieka, Romana Sutas, Niklāva Strunkes, Sigismunda Vidberga, Kārļa Padega, Alekseja Jupatova, Dzidras Ezergailes, Jeļenas Antimonovas, Natālijas Černecovas un citu autoru darbi.
Latvijas estampu kolekcijā pilnīgāk ir pārstāvēti 20. gs. 60.–80. gadi, kas sakrīt ar laiku, kad kolekcija tika aktīvi veidota.
Tie ir Pētera Upīša, Gunāra Kroļļa, Artura Ņikitina, Lūcijas Zikmanes, Jura Petraškeviča, Ilmāra Blumberga un citu autoru darbi.
Latvijas zīmējumu kolekcijas kodolu veido unikāls Pētera Martinsona zīmējumu arhīvs (ap 700 vienību).
Ārzemju grafika
LNB ārzemju estampu un zīmējumu krājums ir uzskatāms par otru lielāko un vērtīgāko šāda veida krājumu Latvijā.
Tas ietver nepilnus 12 000 vienību, kas pārstāv 15.–21. gs. Vācijas, Nīderlandes, Itālijas, Francijas, Anglijas, Krievijas un citu valstu mākslinieku un gravieru darbus.
Nozīmīgu krājuma daļu veido 2016. un 2019. gadā saņemtais vācu mākslas zinātnieka un kolekcionāra Pētera Betgera (Peter Böttger, 1936) iespiedgrafikas un zīmējumu dāvinājums ar renesanses, manierisma, baroka, romantisma, simbolisma un klasiskā modernisma paraugiem.
Neliels, bet ļoti vērtīgs papildinājums bija arī amerikāņu bibliofila un kolekcionāra Džeimsa Hovarda Freizera (James Howard Frazer, 1934−2013) 18.−20. gs. Rietumeiropas un Amerikas iespiedgrafikas dāvinājums.
LNB krājumā atrodami Lūkasa van Leidena un Albrehta Dīrera, Žaka Kallo, Viljama Hogārta, Marijas Lorensēnas, Džordžo de Kiriko un daudzu citu mākslinieku darbi.
Atklātnes
Atklātņu krājumu veido vairāk nekā 100 000 vienību.
Tās ir tipogrāfijas drukā un kā foto kopijas izgatavotas pastkartes, kas izdotas Latvijā un arī ārzemēs un aptver plašu tematisko klāstu: svētku un apsveikumu atklātnes, Latvijas pilsētu skati, ainavas, sabiedrībā pazīstamu personu portreti, salonu fotogrāfijas, sabiedriski nozīmīgas un sadzīviskas ainas.
Autoru vidū atrodami gan pazīstami latviešu mākslinieki un fotogrāfi, gan amatierfotogrāfi.
Atklātņu kolekcijas kopums atspoguļo pastkartes medija dažādību, mainību un sociālo apriti no 19. gs. beigām līdz pat mūsdienām.
Laikraksta “Diena” fotonegatīvu arhīvs
SIA “Izdevniecība Dienas Mediji” apjomīgais dāvinājums Latvijas Nacionālajai bibliotēkai – laikraksta “Diena” fotoarhīvs – sastāv no aptuveni 55 000 fotoreportāžu ar aptuveni 1 000 000 fotoattēliem.
Lielāko arhīva daļu veido fotonegatīvi, bet līdz ar 2002. gadu tos pakāpeniski nomaina digitālās fotogrāfijas, kuras tiek uzglabātas CD un DVD diskos.
Hronoloģiskā kārtībā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā fotonegatīvi tiek digitalizēti, reportāžas – kataloģizētas un darītas publiski pieejamas.
Zentas Dzividzinskas foto arhīvs
Latviešu fotogrāfes un grafiskās dizaineres Zentas Dzividzinskas (1944–2011) arhīvu Latvijas Nacionālajai bibliotēkai 2021. gada nogalē uzdāvināja mākslas zinātniece, fotogrāfes meita Alise Tīfentāle.
Arhīvu veido fotonegatīvi un fotogrāfijas no 1960. līdz 2000. gadu sākumam, kā arī piezīmes no izstāžu tapšanas un citi materiāli, kas iezīmē Dzividzinskas līdzdalību fotomākslas norisēs 20. gs. otrajā pusē un 21. gs. sākumā.
Paralēli tā sistematizēšanai un digitalizēšanai norit padziļināta arhīva pētniecība gan LNB, gan sadarbībā ar citām Latvijas un pasaules mākslas institūcijām.
Digitalizētais Mākslas krājums
Digitalizētie Mākslas krājuma attēli ir apskatāmi Digitālās bibliotēkas kolekcijās:
Mākslas krājums izdevumos
Mākslas krājuma speciālās kolekcijas atspoguļotas izdevumos:
- “Kolekcija. Iespiedgrafika Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mākslas krājumā”. Sast. D. Zinovjevs, 2022.
- LNB Mākslas krājuma 20. gs. 20.–30. gadu fotoatklātņu kolekcijai veltīts albums “Atmiņu topogrāfijas”. Sast. L. Goldberga, 2023.
- Peldekse, I. “Grafiķes Dzidras Ezergailes ekslibri”, 2023.
Šie un citi LNB izdevumi pieejami LNB Draugu telpā.