Publikācijas

Izdevumā pirmoreiz sistemātiski apkopoti būtiskākie gadskaitļi un fakti latviešu grāmatniecības vēsturē no pirmsākumiem līdz mūsdienām. Izdevums ļauj izsekot notikumiem, procesiem un personībām grāmatu rakstīšanas, izdošanas, iespiešanas un aprites, kā arī bibliotēku un lasīšanas vēsturē. Īpaša uzmanība pievērsta lībiešu un latgaliešu grāmatniecībai, kā arī neredzīgajiem un vājredzīgajiem lasītājiem paredzēto grāmatu, izglītības iestāžu un bibliotēku attīstībai Latvijā. Laika skala aptver rakstītā un drukātā vārda attīstību Latvijas teritorijā no 13. gadsimta līdz 2025. gadam un piedāvā bagātīgu faktoloģisko materiālu, ļaujot ieraudzīt procesus un kopsakarības, kā arī atsevišķu notikumu ietekmi uz grāmatniecības, lasīšanas un kultūras attīstību ilgākā laika posmā.

Izdevuma dizains veidots ar Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekta “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-003) finansējumu.

Izdevums aplūko izstādi kā starpdisciplināru izteiksmes formu, kas atrodas starp mākslu un izziņu, starp kuratoru un pētnieku, starp apmeklētāju un institūciju, izceļot tās spēju sarežģītu saturu pārvērst emocionāli un intelektuāli iedarbīgā pieredzē. Grāmatas centrā ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu prakse, kas kalpo par atspēriena punktu plašākam skatījumam uz izstāžu veidošanas procesiem Latvijā un starptautiskā kontekstā. Autori analizē kuratora un pētnieka lomu mijiedarbi, izstāžu dizaina nozīmi, institucionālās atbildības un ilgtspējas jautājumus, kā arī auditorijas pieredzi mūsdienu izziņas izstādēs.

Rakstu krājums ir sagatavots projektā “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” / CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001).

Projektu finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmā “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” (2023-2026). Valsts pētījumu programmu administrē Latvijas Zinātnes padome.

Izdevums piedāvā padziļinātu ieskatu Gulbja darbībā gan kā izdevējam, gan rakstniekam un mērķtiecīgam latviešu literatūras un grāmatniecības procesu veidotājam. Izdevuma pamatā ir plašs līdz šim maz zināmu un nepublicētu avotu klāsts – Anša Gulbja raksti, vēstules no dažādu Latvijas atmiņas institūciju krājumiem, kā arī laikabiedru atmiņas. Šie materiāli ļauj ieraudzīt Gulbi ne tikai kā vērienīgu izdevēju, bet arī kā domātāju, kurš aktīvi reflektējis par grāmatniecības attīstību, izdevēju profesionalitāti un latviešu literatūras vietu Eiropas kultūrtelpā. Izdevums ir nozīmīgs pienesums latviešu grāmatniecības, literatūras un kultūras vēstures izpētē, piedāvājot gan jaunu faktoloģisku materiālu, gan plašāku skatījumu uz izdevēja lomu nacionālās kultūras veidošanā.

Izdevums sagatavots un izdots programmā “Latviešu grāmatai 500” ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.

Izdevums aplūko Krišjāņa Valdemāra (1825–1891) ieguldījumu bibliotēku attīstībā. Viens no ievērojamākajiem jaunlatviešu kustības darbiniekiem, politiķis, ekonomists, publicists un jūrskolu tīkla dibinātājs Krišjānis Valdemārs bija arī pirmais latvietis, kurš saviem tautiešiem izveidoja publisku bezmaksas bibliotēku. Publikācijās viņš uzsvēra bibliotēku nozīmi tautas izglītības, zināšanu līmeņa celšanā un labklājības veicināšanā. Viņa ietekmē likti pamati Latvijas Universitātes Bibliotēkas Misiņa bibliotēkai. Viņa ieguldījumu pirmoreiz plašāk pētījis sociāldemokrāts, politiķis un bibliotēku vēstures pētnieks Teodors Līventāls (1882–1956). Viņa 1948. gadā sarakstītais darbs “Krišjānis Valdemārs latvju bibliotēku celtniecībā” ideoloģisku apsvērumu dēļ netika publicēts. Manuskripts glabājas LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājumā. Godinot Valdemāru 200. jubilejā, Latvijas Nacionālā bibliotēka 2025. gadā izdevusi tā pirmpublikāciju, kas papildināta ar Janas Dreimanes ieskatu abu personību biogrāfijā un darbībā.

Izdevums sagatavots un izdots programmā “Latviešu grāmatai 500” ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Izdevums iespiests ar Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekta “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-003) finansējumu.

LNB pētniecības vadītāja un vadošā pētnieka Paula Daijas monogrāfija ir veltīta grāmatniecības vēsturei un paver ieskatu vienā no visretāk pētītajiem un noslēpumainākajiem laikmetiem latviešu literārajā kultūrā – 19. gadsimta pirmajā pusē. Tobrīd apgaismības perioda virsotnes – Gotharda Frīdriha Stendera un Garlība Merķeļa darbi – jau bija palikušas pagātnē. Savukārt jaunlatviešu kustība bija vēl tikai priekšā. Pauls Daija ieved lasītājus starpposmā starp šiem notikumiem – šķietama miera apdvestajā bīdermeiera pasaulē. Viņš atklāj, kā tajā norisinājās kluss radošs darbs, kas pamazām veidoja plaisas Baltijas sociālajās un kultūras sistēmās, paverot ceļu latviešu nacionālajam izrāvienam turpmākā 19. gadsimta gaitā.

Izdevums sagatavots un publicēts fundamentālo un lietišķo projektu programmas projektā “Grāmata un sabiedrība Latvijā: Eiropas dimensija un kultūras pārmaiņas” (LZP-2023/1-0263).

Grāmata izdota ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansētās programmas “Latviešu grāmatai 500” atbalstu.