Zinātniskās darbības struktūrvienības

Speciālo krājumu departamenta Pētniecības un interpretācijas centrs īsteno pētījumus grāmatniecības vēsturē, īpašu uzmanību pievēršot Roberta Darntona grāmatniecības ķēdes un citu pētnieku izstrādāto teorētisko principu izmantojumam Latvijas kultūras mantojuma izpētē.

Pētnieku redzeslokā ir agrīno jauno laiku grāmatniecības vēsture (piētisms, hernhūtieši, apgaismība), grāmatu nozīme nacionālās atmodas un sabiedrības modernizācijas procesos, padomju un trimdas grāmatniecība 20. gadsimtā, bibliotēku, lasīšanas un izdevējdarbības vēsture.

Līdztekus pagātnes procesiem centra pētnieki analizē mūsdienu pārmaiņas lasīšanas paradumos un grāmatu kultūrā, kā arī grāmatu izstāžu kuratoriālās stratēģijas.

Speciālo krājumu departamenta Mākslas un mūzikas centrs īsteno pētījumus, kas balstās fotogrāfijas, grafikas un citu attēlu kolekciju daudzpusīgā analīzē un interpretācijās, kā arī nošu materiāla, mūzikas un audiovizuālo ierakstu studijās.

Letonikas un Baltijas centrā līdzās citiem darba procesiem tiek veikta letikas, reto grāmatu, rokrakstu, kartogrāfisko, sīkdarbu un attēlizdevumu krājuma izpēte, kas balstīta vēsturisko kolekciju, bibliotēku un grāmatniecības vēstures izziņā.

Bibliogrāfijas institūts īsteno pētījumus vairākos virzienos: kultūras mantojuma dati, sevišķi – nacionālā bibliogrāfija, nacionālās izdevējdarbības izpēte no 1990. gada līdz mūsdienām, Latvijas atmiņas institūciju (bibliotēku, arhīvu un muzeju) semantiskā sadarbspēja kultūras mantojuma metadatu jomā, datu un zināšanu pārvaldības modeļu un sistēmu attīstība un to ietekme uz zināšanu pārnesi, kā arī automatizētu datu pārvaldības risinājumu un mākslīgā intelekta rīku izmantojamība kultūras mantojuma metadatu pārvaldībā.

Digitālās attīstības departamenta pētnieku grupa īsteno pētījumus, kas saistīti ar digitālu resursu, metožu un rīku izmantojumu humanitārajās zinātnēs.

Pētījumos galvenokārt tiek izmantoti LNB veidotie digitālie resursi – grāmatu, periodikas un attēlu kolekcijas, kas kalpo par pamatu informācijas ieguvei un interpretācijai vēstures, literatūrzinātnes, diskursa analīzes, folkloristikas, mākslas vēstures un citu humanitāro zinātņu jomās.

Nozīmīga pētnieciskā darba daļa ir pasaulē jau aprobētu digitālo metožu un rīku izpēte un testēšana, pārbaudot to lietderību latviešu valodā rakstītu tekstu izpētē.

Nacionālās enciklopēdijas redakcijas mērķis ir sniegt latviešu valodā akadēmiskās vides pētniecības rezultātus sabiedrības vajadzībām, līdz ar to radot augsti ticamu informācijas kopumu.

Enciklopēdijas saturs tiek veidots pēc redakcijā izstrādātas metodikas, procesā iesaistot attiecīgo jomu lietpratējus.

Pakalpojumu departamenta pētniecības avoti ietver LNB un citu Latvijas kultūras mantojuma iestāžu resursus.

Galvenie pētījumu virzieni ir latviešu padomju literārais process, sieviešu izglītība Latvijā no 1919. līdz 1940. gadam, Latvijas periodisko izdevumu vēsture.

Attīstības departaments nodrošina LNB zinātniskās darbības iekļaušanu kopējā LNB stratēģiskajā redzējumā, sniedz informacionālo nodrošinājumu zinātniskās darbības veikšanai (statistikas dati, pārskati u. c.), t. sk., nodrošina zinātniskās darbības rezultātu atspoguļošanu Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā.

Tāpat koordinē LNB dalību zinātniskos projektos un sniedz atbalstu projektu pieteikšanā, finansējuma iegūšanā, kā arī īstenošanā.

Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra, Kompetenču attīstības centra un Bērnu literatūras centra eksperti piedalās lietišķo pētījumu koordinēšanā un īstenošanā nozarē.