LNB izdotās grāmatas

Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025.

390, [1] lpp. : faksimili, ilustrācijas, portreti ; 25 cm

LNB pētniecības vadītāja un vadošā pētnieka Paula Daijas monogrāfija ir veltīta grāmatniecības vēsturei un paver ieskatu vienā no visretāk pētītajiem un noslēpumainākajiem laikmetiem latviešu literārajā kultūrā – 19. gadsimta pirmajā pusē. Tobrīd apgaismības perioda virsotnes – Gotharda Frīdriha Stendera un Garlība Merķeļa darbi – jau bija palikušas pagātnē. Savukārt jaunlatviešu kustība bija vēl tikai priekšā. Pauls Daija ieved lasītājus starpposmā starp šiem notikumiem – šķietama miera apdvestajā bīdermeiera pasaulē. Viņš atklāj, kā tajā norisinājās kluss radošs darbs, kas pamazām veidoja plaisas Baltijas sociālajās un kultūras sistēmās, paverot ceļu latviešu nacionālajam izrāvienam turpmākā 19. gadsimta gaitā. Autors grāmatā pievēršas vācbaltiešu mācītājiem – nereti ekscentriskiem sava ceļa gājējiem, kuri veidoja latviešu literārās kultūras pamatus. Viņu darbībā savijās nepārvaramas pretrunas attieksmē pret latviešu emancipāciju un apgaismības mērķiem. Iedvesmojoties no mūsdienu pētījumiem par apgaismību Vācijā un interpretējot 19. gadsimta avotus, bieži pirmoreiz Daija apraksta ne tikai grāmatniecības vēsturi, bet arī izgaismo kultūras paradoksus svarīgu lūzumu laikmetos. Zinātniskie recenzenti: Dr. philol. Māra Grudule un Dr. habil. philol. Benedikts Kalnačs. Dizains: Inese Hofmane. Foto: Reinis Hofmanis. Literārā redaktore: Sigita Kušnere. Monogrāfija sagatavota un publicēta projektā “Grāmata un sabiedrība Latvijā: Eiropas dimensija un kultūras pārmaiņas” (LZP-2023/1-0263). Tā izdota ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansētās programmas “Latviešu grāmatai 500” atbalstu.

Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, [2025]

131, [6] lpp. ; 25 cm

Izdevumā pirmoreiz sistemātiskā veidā apkopoti būtiskākie gadskaitļi un fakti latviešu grāmatniecības vēsturē no pirmsākumiem līdz mūsdienām. Laika skala tapa pēc Latvijas Nacionālās bibliotēkas bijušā direktora Andra Vilka ierosmes un bija viens no viņa pēdējiem lielajiem projektiem pirms aiziešanas mūžībā. Izdevums ļauj izsekot notikumiem, procesiem un personībām grāmatu rakstīšanas, izdošanas, iespiešanas un aprites, kā arī bibliotēku un lasīšanas vēsturē. Laika skalā īpaša uzmanība pievērsta arī lībiešu un latgaliešu grāmatniecības vēsturei. Izdevumā nozīmīgu vietu ieņem informācija par neredzīgajiem un vājredzīgajiem lasītājiem paredzēto grāmatu, izglītības iestāžu un bibliotēku attīstību Latvijā. 

Laika skala, kas aptver rakstītā un drukātā vārda attīstību Latvijas teritorijā no 13. gadsimta līdz 2025. gadam, ne tikai piedāvā bagātīgu faktoloģisko materiālu, bet arī ļauj ieraudzīt procesus un kopsakarības, atklājot, kā atsevišķi notikumi ietekmējuši grāmatniecības, lasīšanas un kultūras attīstību ilgākā laika posmā. Izdevums sagatavots un izdots programmā “Latviešu grāmatai 500” ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.

Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025

141, [1] lpp. : faksimili, ilustrācijas, portreti ; 24 cm

Viens no ievērojamākajiem jaunlatviešu kustības darbiniekiem, politiķis, ekonomists, publicists, jūrskolu tīkla dibinātājs Krišjānis Valdemārs (1825–1891) bija arī pirmais latvietis, kurš saviem tautiešiem izveidoja publisku bezmaksas bibliotēku un publikācijās uzsvēra bibliotēku nozīmi tautas izglītības, zināšanu līmeņa celšanā un labklājības veicināšanā. Viņa ietekmē likti pamati Latvijas Universitātes Bibliotēkas Misiņa bibliotēkai. 

Valdemārs ir arī latviešu bibliotēku tīkla idejas autors, kura ideju vēlāk attīstījuši jau citi bibliotēku nozares darbinieki. Krišjāņa Valdemāra ieguldījumu bibliotēku attīstībā pirmoreiz plašāk pētījis sociāldemokrāts, politiķis, bibliotēku vēstures pētnieks Teodors Līventāls (1882–1956). 1948. gadā viņš sarakstīja darbu “Krišjānis Valdemārs latvju bibliotēku celtniecībā”, taču tas netika publicēts ideoloģisku apsvērumu dēļ. Manuskripts glabājas LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājumā, un 2025. gadā, godinot Krišjāni Valdemāru 200. jubilejā, Latvijas Nacionālā bibliotēka izdevusi tā pirmpublikāciju, kas papildināta ar Janas Dreimanes ieskatu abu personību biogrāfijā un darbībā. Izdevuma sastādītāja, priekšvārda, ievadtekstu un komentāru autore: LNB vadošā pētniece Jana Dreimane. Konsultants Mārtiņš Mintaurs. Literārā redaktore Sanda Rapa. Dizainere Inese Hofmane. 

Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023.

248 lpp., mīkstie vāki: faksimili, portreti; 24 cm

Teksts latviešu valodā, kopsavilkums angļu valodā.

Ingrīdas Peldekses grāmata veltīta Dzidras Ezergailes (1926–2013) ekslibriem, kas tapuši visa mākslinieces radošā mūža garumā. Grafiķe, kuras radošais rokraksts veidojās 20. gadsimta 60. un 70. gados, iespējams, ir visu laiku ražīgākā latviešu ekslibriste. Viņas darināto grāmatzīmju jeb ex libris skaits mērāms vairākos tūkstošos vienību. Nereti māksliniece integrējusi grāmatas piederības zīmēs savu stājdarbu motīvus un arī grafiku fragmentus, ļāvusies dažādiem mākslinieciskiem eksperimentiem, tādējādi tieši ekslibru pētniecība ir izrādījusies nozīmīga visa viņas radošā mantojuma izzināšanā. Grāmatā ir iekļauts arī Dzidras Ezergailes esejas “Dzīves brīnumi: par ex libri jeb grāmatzīmi” pirmpublicējums. Tajā māksliniece dalās pārdomās par ekslibra funkcijām un nākotni. Izdevumā reproducēti Dzidras Ezergailes darbi no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mākslas krājuma ekslibru kolekcijas, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvā glabātā mākslinieces fonda un privātām kolekcijām. Autori: Ingrīda Peldekse, Ingrīda Burāne. Recenzentes: Kristiāna Ābele, Inese Sirica. Dizainere: Tatjana Raičiņeca. Ilustrācijas reprodukcija: Pāvils Šenhofs. Redaktori: Antra Bula, Juris Ojārs Benķis. Izdevums ir tapis Valsts pētījumu programmas projektā “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai 2020–2022”. Izdevuma sagatavošanu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros.

Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023.

245 lpp., cietie vāki: ilustrācijas; 24 cm

Teksts paralēli latviešu un vācu valodā, kopsavilkums angļu valodā.

Pirmā latviešu valodā sacerētā vēstures apcerējuma “Vidzemes stāsti” autora Rīgas Sv. Jēkaba baznīcas mācītāja Frīdriha Bernharda Blaufūsa (1697–1756) 1752. gadā Rīgā rakstītā autobiogrāfija ir gan personisks un subjektīvs, gan arī pārlaicīgi uztverams teksts par cilvēka attiecībām ar Dievu un savas sūtības meklējumiem pasaulē. Beata Paškevica izdevumā izveidojusi Blaufūsa literārās darbības pārskatu. Izrādās, ka viņa devums Latvijas kultūrvēsturei ir apjomīgāks, nekā bijis zināms iepriekš. Izdevums lasāms divās valodās – vācu un latviešu, to papildina ilustrācijas. Kultūrvēsturnieks Jānis Krēsliņš recenzijā par izdevumu raksta: “Disciplinēts mūsu laikmeta zinātniskums tajā apvienojas ar vēsturiski dvēselisku palielināmo stiklu. Mēs sastopamies ar pasauli, kas apgāž veselu virkni priekšstatu, kurus uzskatām par pašsaprotamiem.” Autori: Beata Paškevica, Holgers Caunšteks, Tomass Grūnevalds. Recenzenti: Māra Grudule, Jānis Šiliņš un Jānis Krēsliņš. Dizainere: Inese Hofmane. Redaktori: Sigita Kušnere un Arturs Hansons. Grāmata tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2019.

367 lpp., mīkstie vāki: diagramma, faksimili, ilustrācijas, portreti, shēmas; 24 cm

Teksts latviešu, vācu un angļu valodā, kopsavilkumi angļu un latviešu valodā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Zinātniskie raksti. 4. sējums (XXIV): Grāmata un sabiedrība Latvijā līdz 1945. gadam. Latvijas Nacionālas bibliotēkas zinātnisko rakstu krājumā apkopoti Aleksejam Apīnim veltītās starptautiskās konferences (2016) materiāli: 22 Latvijas, Igaunijas un Vācijas autoru akadēmiskie pētījumi grāmatniecības vēsturē un literatūrzinātnē, kā arī bibliotēku un to krājumu vēstures nozarē. Atsevišķs pētījums veltīts Alekseja Apīņa zinātniskā darba virzieniem un metodēm. Autors: Andris Vilks (galvenais redaktors), Sanita Briežkalne (atbildīgā redaktore).

Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2022.

285 lpp. (dažas salocītas), mīkstie vāki: ilustrācijas; 24 cm

Teksts paralēli latviešu un angļu valodā.

Latvijas nacionālās bibliotēkas izstādes “B kā baroks” pavadošais izdevums. Tajā lasāmi Denisa Hanova, Paula Daijas, Lolitas Fūrmanes, Valda Tēraudkalna un Dmitrija Zinovjeva barokam veltīti pētījumi mākslas vēsturē, teoloģijā, politikas zinātnē, literatūrā un mūzikā, autoriem pievēršoties gan pretrunīgajam kultūras kontekstam baroka skaidrojumā, gan laikmeta politiskajiem vēstījumiem, reliģiskajām pieredzēm, teatrālās un literārās kultūras instrumentiem. Izdevums noslēdz un kontekstualizē izstādi, kas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā bija skatāma no 2022. gada 1. aprīļa līdz 9. oktobrim un kurā baroks uzlūkots kā globāls 17.-18. gadsimta kultūras fenomens. Skatot baroka laikmeta norišu līdzības ar mūsdienu globālās sabiedrības nestabilitāti, vienlaikus uzdots jautājums par vēstures atkārtošanās iespējamību. Izdevums papildināts ar baroka iespiedgrafikas reprodukcijām, kas veidots kā ieskats vērtīgajā un daudzveidīgajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas grafikas kolekcijā. Priekšstatu par izstādes vizuālo un telpisko pieredzējumu sniedz Reiņa Hofmaņa fotogrāfijas, kā arī mākslas zinātnieces Antras Priedes izstādes recenzija. 

Sastādītāji: Deniss Hanovs, Kristīne Liniņa Redaktore: Inta Rozenvalde Dizainere: Tatjana Raičiņeca Rakstu autori: Deniss Hanovs, Pauls Daija, Lolita Fūrmane, Valdis Tēraudkalns, Dmitrijs Zinovjevs

Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2020.

367 lpp., mīkstie vāki: faksimili, ilustrācijas, portreti; 24 cm

Teksts latviešu, vācu un angļu valodā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas zinātnisko rakstu 5.(XXV) sējums veltīts Latvijā dzimušā vācbaltiešu mākslinieka, dzejnieka un ceļojumu aprakstu autora Karla Gotharda Grasa (1767-1814) daiļradei. Krājumā apkopoti Grasa 250. dzimšanas dienai veltītās starptautiskās konferences rosināti pētījumi. Grasa daudzveidīgais devums Eiropas un Latvijas kultūrā aplūkots Itālijas, Latvijas, Šveices un Vācijas zinātnieku skatījumā.

Galvenais redaktors Andris Vilks; sējuma redaktore, priekšvārda autore Beata Paškevica redakcijas kolēģija: Pauls Daija, Vija Daukšte, Jana Dreimane [un vēl 12 redaktori]; literārie redaktori: Ieva Jansone (latviešu valoda), Beata Paškevica (vācu valoda); tulkojumi angļu valodā: Eva Eihmane; māksliniece Una Grants

Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023.

383 lpp., mīkstie vāki: diagrammas, faksimili, ilustrācijas, portreti, tabulas; 24 cm

Teksts latviešu, angļu un vācu valodā.

Rakstu krājums turpina dažādu Latvijas kultūras vēstures aspektu izpēti, kas saistīti ar literārās kultūras attīstību latviešu valodā 18. un 19. gadsimtā, kā arī aplūko rakstītās un vizuālās kultūras mantojumu ārpus Latvijas teritorijas, kas saistīts ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma izpēti. Rakstu autori pārstāv izglītības, pētniecības un atmiņu institūcijas, kas darbojas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pētījumu tematika atklāj reliģisko, politisko un sociālo ideju daudzveidību, kas atstājusi pēdas Latvijas kultūras vēsturē. Pirmajā daļā “Rokraksti un to konteksti” iekļauti pētījumi par latviešu literārās kultūras veidošanos no 18. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta sākumam. Otrajā daļā “Laikraksti” apkopoti 2022. gada decembrī Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā notikušās starptautiskās konferences, kas bija veltīta laikraksta “Latviešu Avīzes” (1822–1915) divsimtgadei, materiāli. Trešo daļu Miscellanea veido pētījumi, kas saistīti ar LNB krājuma materiālu apzināšanu un izpēti, ietverot mākslas un kultūras vēstures tēmas no baroka laikmeta līdz pat 20. gadsimta nogalei. 

Atbildīgie redaktori: Jana Dreimane un Mārtiņš Mintaurs. Autori: Māris Baltiņš, Edgars Ceske, Pauls Daija, Eva Eglāja-Kristsone, Māra Grudule, Nadežda Gruņahina, Dangirs Mačulis (Dangiras Mačiulis, Lietuva), Ave Mateus (Ave Mattheus, Igaunija), Kristina Papule, Ingrīda Peldekse, Dita Pfeifere, Gvido Straube, Diāna Šermane, Baiba Tjarve, Vita Zelče, Dmitrijs Zinovjevs. Dizainere: Linda Jeromane. Izdots programmā “Latviešu grāmatai 500” ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.

Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2024.

343 lpp., mīkstie vāki: diagrammas, faksimili, ilustrācijas, tabulas; 24 cm

Teksts latviešu valodā, kopsavilkumi arī angļu valodā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Zinātnisko rakstu 12. sējumā apvienoti divu Valsts pētījumu programmu projektu rezultāti, ietverot pētījumus par latviešu literatūru, kritiku un populāro kultūru, izdevējdarbību, literātu aktīvismu, rakstnieku organizācijām no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām; aplūkotas arī digitālās kultūras mantojuma kolekcijas 21. gadsimtā. Izdevums tiecas parādīt daudzveidīgus pētījumu skatpunktus un veidot sinerģiju starp tradicionālām un digitālām pētniecības metodēm. 

Atbildīgās redaktores: Anda Baklāne un Eva Eglāja-Kristsone. Autori: Anda Baklāne, Eva Eglāja-Kristsone, Mārtiņš Mintaurs, Inguna Daukste-Silasproģe, Valdis Saulespurēns, Ieva Kalniņa, Eduards Skvireckis, Artis Ozols, Elza Ungure, Sandis Laime, Angelika Juško-Štekele, Janīna Kursīte, Dāvis Eņģelis, Madara Āriņa, Jānis Oga, Ingus Barovskis, Rudīte Rinkeviča, Karīna Bandere, Jana Ķikāne. Dizainere: Anete Krūmiņa. Literārā redaktore: Sigita Kušnere. 

Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2022.

277 lpp., mīkstie vāki: faksimili, ilustrācijas, portreti; 24 cm

Teksts latviešu un angļu valodā, kopsavilkumi angļu un latviešu valodā.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 2021. gada augustā norisinājās starptautisks zinātnisks simpozijs “Meklējot metodes un materiālus: fotogrāfijas mantojums kultūras un mākslas vēstures pētniecībā”. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Zinātnisko rakstu 9. (XXIX) sējums ir balstīts simpozija referātos. Sējumā iekļautie raksti aptver plašu tēmu loku saistībā ar fotogrāfiju kā kultūras mantojumu, tā saglabāšanu, izpēti un interpretēšanu. Tie būs aktuāli muzeju, bibliotēku un arhīvu speciālistiem, kuri ikdienā saskaras ar fotogrāfiju mantojumu, vizuālo kultūru un mākslu. Sējums iecerēts arī kā lietderīgs uzziņu avots tiem humanitāro un sociālo zinātņu pasniedzējiem un studentiem, kuru interešu lokā ir vizuālā kultūra un fotogrāfiskais mantojums, kā arī 19. un 20. gadsimta vēsture plašākā izpratnē.

Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2021.

390 lpp., mīkstie vāki: faksimili, ilustrācijas; 24 cm

Teksts latviešu, vācu un angļu valodā, ievads paralēli latviešu un angļu valodā, kopsavilkumi angļu un latviešu valodā.

LNB Zinātnisko rakstu 8. sējums veltīts Garlība Merķeļa 250. jubilejai. Tās ietvaros Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika LU un LNB rīkota starptautiska zinātniska konference "Garlībam Merķelim - 250" un oriģinālmateriālu izstāde "Sapere aude! - Uzdrīksties zināt! - Dare to know! Garlībs Helvigs Merķelis 250". Rakstu krājums, balstīts konferences priekšlasījumos, un izstādes katalogs veido divus savstarpēji papildinošus sējumus, kas sniedz plašu un vispusīgu ieskatu apgaismības laikmetā Baltijā, kā arī dažādos, pat negaidītos rakursos atklāj vienu no diskutablākajām personībām Eiropas un Baltijas kultūrtelpā - Garlību Merķeli.

Galvenais redaktors Andris Vilks ; atbildīgā redaktore, ievada autore Māra Grudule; redakcijas kolēģija: Pauls Daija, Vija Daukšte, Jana Dreimane [un vēl 12 redaktori]; literārā redaktore Ieva E. Kalniņa; literārais redaktors vācu valodā Aleksandrs Mionskovskis; tulkojumi: Juris Beņķis (angļu valodā), Aiga Šemeta (latviešu valodā no vācu valodas).

Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2021.

312 lpp., mīkstie vāki: faksimili, ilustrācijas, tabulas; 24 cm

Teksts latviešu un angļu valodā, kopsavilkumi angļu valodā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas “Zinātnisko rakstu” 7. (XXVII) sējums ar nosaukumu “Vēstures avoti Latvijas atmiņas institūcijās" veltīts LNB krājumā saglabātajām kultūrvēstures liecībām, kas līdz šim nav bijušas plaši pazīstamas akadēmiskajā apritē. Krājumā apkopoti 13 autoru raksti. Rakstu autori ir pētnieki no LNB, Vidzemes Augstskolas un Viļņas Universitātes. Krājuma saturs aptver plašu kultūrvēsturisko tēmu spektru no Vidzemes upju krastos atrodamajiem petroglifiem līdz unikāliem rakstītajiem avotiem: Rīgas pirmā Pilsētas teātra nošu krājumam, agrīnajiem litogrāfijas meistardarbiem, latgaliešu rakstnieka Ontona Rupaiņa arhīvam un citiem vēstures avotiem, kas glabājas LNB krājumā. To skaitā ir arī 18. gadsimta kartes, latviešu etnogrāfiskās fotogrāfijas krājums, Valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldes 1940.–1941. gadā sagatavotie mākslas izdevumi, 19. gadsimta pirmās puses mācītāja un literāta Kārļa Hūgenbergera vēlīnie sacerējumi un dzejnieka, bibliotekāra Riharda Rudzīša dienasgrāmatas. 

Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2020.

232 lpp., mīkstie vāki: faksimili, ilustrācijas; 24 cm

Teksts latviešu valodā, priekšvārds paralēli latviešu un angļu valodā, kopsavilkumi angļu valodā.

LNB Zinātnisko rakstu 6. (XXVI) sējums veltīts 1919. gada 9. septembrī dibinātās Izglītības ministrijas Terminoloģijas komisijas simtgadei, kurai veltītā zinātniska konference "Latviešu terminoloģija simts gados" norisinājās bibliotēkā 2019. gada 3. oktobrī. Aplūkojot dažādus latviešu terminoloģijas aspektus, publikācijās uzsvērta pirmās Terminoloģijas komisijas vēsturiskā nozīmība, jo tā ievadīja pāreju no individuālas, privātas un spontānas terminrades uz kolektīvu, plānotu un institucionalizētu darbu. Rakstos skarta gan terminoloģijas vēsture, gan aktuāli problēmjautājumi.

Galvenais redaktors Andris Vilks; atbildīgais redaktors Māris Baltiņš; redakcijas kolēģija: Juris Baldunčiks, Pauls Daija, Vija Daukšte [un vēl 15 redaktori]; literārā redaktore Agita Kazakeviča; tulkojumi angļu valodā: Juris Beņķi ; mākslinieks Verners Timoško.

Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2013-2015

Cietie vāki ; 22 cm.

Bibliogrāfijas 1. daļa veidota kā tradicionāls personālais bibliogrāfiskais rādītājs, kas tiecas apkopot ziņas par visiem Imanta Ziedoņa darbiem un literatūru par viņu. Sējuma 744 lappusēs Ziedoņa daudzpusīgais devums atklājas vairāk nekā 4000 ierakstos. Rādītājā ietverti galvenokārt publicētie darbi (arī “Rakstos” neiekļautie), izņēmuma kārtā sniegtas ziņas arī par atsevišķiem nepublicētiem materiāliem, norādot to glabāšanas vietu. Darbi kārtoti pa žanriem, savukārt rādītāja zinātnisko vērtību palielina virkne palīgrādītāju. Svarīgākie no tiem ir I. Ziedoņa darbu alfabētiskie rādītāji (arī svešvalodās tulkotie darbi) un personu rādītājs.

Bibliogrāfijas 2. sējums sniedz pētniekiem un citiem interesentiem noderīgas ziņas par publikācijām, kas veltītas Imanta Ziedoņa dzīvei un daiļradei un Ziedoņa inspirētajiem darbiem, kā arī darbi, kas publicēti pēc bibliogrāfijas 1. sējuma iznākšanas. Tajā ietvertas grāmatas, studiju noslēguma darbi, materiāli no periodiskajiem izdevumiem, teksta daļas, notis, attēlizdevumi, skaņu ieraksti, elektroniskie resursi u.c. Izveidoti vairāki palīgrādītāji. Svarīgākie – darbu alfabētiskie rādītāji un personu rādītājs. Bibliogrāfija ir nozīmīgs resurss ikvienam, kas vēlas padziļināti pētīt kādu no I. Ziedoņa darbības aspektiem. Piemēram, bibliogrāfija uzrāda 99 komponistu 303 dziesmas ar Ziedoņa vārdiem, kam iespiestas notis vai izdoti skaņu ieraksti; kā liecina bibliogrāfu apkopotā statistika, dzejoli „Tu neej prom! No savas rozes…” vien komponējuši deviņi komponisti.

Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2013

980 lpp., cietie vāki; 31 cm.

Ievads un iekārtojums paralēli latviešu, angļu un vācu valodā.

Izdevums atspoguļo Latvijas teritorijā publicēto seniespiedumu skaitu un izvietojumu Latvijas zinātniskajās un publiskajās bibliotēkās. Katalogā ir informācija par 7440 seniespiedumiem, kas publicēti laika posmā no 1588. līdz 1830. gadam. Kataloga ievads un paskaidrojošie teksti ir latviešu, vācu un angļu valodā. katalogam pievienoti apjomīgi palīgrādītāji: nosaukumu, priekšmetu, autoru, atbildīgo un pieminēto personu un organizāciju, izdevēju un iespiedēju rādītājs, kā arī vietvārdu, provenienču un iespieddarbu valodu rādītājs. Izstrādājusi Silvija Šiško Izdošanas gads: 2013 Izdevējs: Latvijas Nacionālā bibliotēka Valoda: Latviešu, latīņu, vācu un angļu Dizains: Valdis Villerušs.

Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2017.

140 lpp., mīkstie vāki: faksimili, ilustrācijas, notis; 24 cm

Teksts paralēli latviešu un angļu valodā.

Izdevums ir izstādes katalogs par mūzikas notācija cauri laikiem, kas ļauj izsekot, kā gadsimtiem ilgi veidojusies tradīcija skanisko fenomenu fiksēt notācijas jeb mūzikas pieraksta zīmēs. Teksti: Rolands Kronlaks, Jānis Petraškevičs, Guntars Prānis; dizains: Anete Krūmiņa.

Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2021.

221 lpp., mīkstie vāki: faksimili, ilustrācijas, portreti; 24 cm

Teksts paralēli latviešu un angļu valodā, darbinieku biogrāfijas latviešu valodā.

Latvijas Nacionālā bibliotēka ir dibināta 1919. gada 29. augustā un ir pārdzīvojusi dažādus laiku lokus. Vislielākie nopelni bibliotēkas veidošanā un saglabāšanā ir bibliotekāriem. Šī grāmata veltīta darbiniekiem, kas uzsāka darba gaitas Valsts bibliotēkā pirmajos divdesmit piecos tās pastāvēšanas gados un ir atstājuši vērā ņemamu ieguldījumu bibliotēkas attīstībā.

Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2020.

223 lpp., mīkstie vāki: tabulas; 24 cm

Teksts latviešu valodā, kopsavilkumi angļu valodā.

Latvijas simtgades jubilejai veltītā konferenču cikla "Valsts pirms valsts" ceturtās konferences rakstu krājums. Konferencē aplūkoti Austrumbaltijas reģiona, ieskaitot Latvijas teritoriju, vēstures pavērsieni, pārejot no aizvēstures uz viduslaikiem. Pēc vikingu laikmeta kolīzijām kopš 12. gadsimta nogales reģiona vietējās sabiedrības saskārās ar jaunām, kristiešu iekarojumu izraisītām izmaiņām, kas noveda gan pie kardinālām sociālajām, politiskajām un kultūras attiecībām reģionā, gan arī Austrumbaltijas piespiedu iekļaušanas reliģiskā pakļautībā.

Sastādītājs Gvido Straube; zinātniskie recenzenti: Dr.hist. Vija Stikāne, Dr.hist. Anita Čerpinska; tulkojums no angļu valodas un angļu valodā: Ivo Puzo; tulkojums no vācu valodas: Maija Levāne; literārā redaktore Ieva Jansone; mākslinieciskais noformējums: Anete Krūmiņa; priekšvārds: Andris Vilks, Vija Daukšte.

Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2020.

303 lpp., mīkstie vāki: faksimili, ilustrācijas, portreti, tabulas; 24 cm

Teksts latviešu un angļu valodā ar tulkojumiem.

Rakstu krājuma mērķis ir dot izpratni par Latvijas vietu un lomu 20. gadsimta sākumā, salīdzinot to ar citām reģiona zemēm. Pirmajā daļā sniegta būtiskāko aplūkojamā laikposma problēmjautājumu zinātniska analīze Latvijas vēsturnieku redzējumā, kas demonstrē to raksturu un Latvijas situācijas īpatnības. Otrajā daļā ietvertas citzemju vēsturnieku sarakstītas nodaļas par stāvokli un procesu attīstību 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs kaimiņvalstīs - Lietuvā, Somijā, Polijā u.c., dodot iespēju pilnīgāk izprast arī mūsu nācijas un valsts vietu un lomu Eiropas vēsturē.

Sastādītājs Ēriks Jēkabsons; zinātniskie recenzenti: Dr.hist. Valters Ščerbinskis, Dr.hist. Jānis Ķeruss; tulkojums no angļu valodas un angļu valodā: Ivo Puzo; literārā redaktore Ieva Jansone; mākslinieciskais noformējums: Anete Krūmiņa; priekšvārds: Andris Vilks, Vija Daukšte

Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2021

222 lpp., mīkstie vāki: faksimili, portreti; 24 cm

Teksts latviešu valodā, kopsavilkumi angļu un vācu valodā.

V. Daukštes monogrāfijā šķetināti Latvijas skolu vēstures aspekti no varas elites politikas skatu punkta. Tās rokās bija visas juridiskās, ekonomiskās, politiskās un sociālās sviras. V. Daukštes grāmata papildina stāstu par vācbaltiešu veikumu latviešu kultūras un izglītības vēsturē.

Zinātniskie recenzenti: Dr.hist. Gints Apals, Dr.philol. Pauls Daija, Dr.hist. Gvido Straube; kopsavilkuma tulkojums un redakcija vācu valodā: Silvija Pavidis; kopsavilkuma tulkojums angļu valodā: Juris Beņķis; literārā redaktore Agita Kazakeviča; dizainere Madara Lesīte-Volmane.

Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, [2025]

247 lpp.: faksimili, ilustrācijas ; 24 cm

Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstādi “Teksts mūs neinteresē” dokumentējošais izdevums izseko grāmatas formas un galveno elementu nemainībai cauri gadsimtiem. Izdevums mudina ikvienu padziļināt zināšanas vai apgūt jaunu lasīšanas mākslu, kur līdzās burtiem ieraugām un mācāmies nolasīt teksta izkārtojuma, proporciju, izceltu elementu izvēles vērtību kā vēl vienu vēstījumu paralēli tekstā iekodētajam. Grāmatā izstādes tekstus papildina eksponātu, scenogrāfijas un bagātīgās pavadošo pasākumu programmas fotoattēlu izlase, aicinot lasītājus ielūkoties projekta norisē.

Izstāde un arī izdevums tapa kā auglīgs dialogs starp Rīgas pirmā iespiedēja Nikolausa Mollīna, viņa skolotājā Kristofa Plantēna eksponētajiem seniespiedumiem un mūsdienu grāmatu dizaina tendencēm. Ieskatu pagātnē un jaunas atziņas par Rīgas pirmā iespiedēja profesionālo darbību piedāvā Beātes Orlovas-Rotgalves pētījums, ar pārdomu impulsiem par atsevišķiem grāmatu dizaina aspektiem un to ietekmi uz grāmatas pieredzējumu izdevumā aicinājām dalīties praktiķus.

Izdevuma veidotāji: sastādītāja Ineta Vaivode, tekstu autori Dagnija Baltiņa, Rūta Briede, Beāte Orlova-Rotgalve, Aleksandra Samuļenkova, Ineta Vaivode, Armands Zelčs, dizainere Madara Lesīte-Volmane, fotogrāfi Reinis Hofmanis, Kristians Luhaers, Ilze Goldšteina, literārā redaktore Jolanta Treile, tulkotāja angļu valodā Daina Grosa. Grāmata iespiesta Jelgavas tipogrāfijā. Izdevums tapis programmā “Latviešu grāmatai 500” ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.

Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025.

702 lpp., 16 lpp. ielīmes : faksimili, ilustrācijas, portreti ; 25 cm

Ansis Gulbis (1873–1936) ir viena no nozīmīgākajām personībām latviešu grāmatniecības vēsturē 20. gadsimta pirmajā pusē. Izdevums piedāvā padziļinātu ieskatu Gulbja darbībā gan kā izdevējam, gan rakstniekam un mērķtiecīgam latviešu literatūras un grāmatniecības procesu veidotājam. Izdevuma pamatā ir plašs līdz šim maz zināmu un nepublicētu avotu klāsts – Anša Gulbja raksti, vēstules no dažādu Latvijas atmiņas institūciju krājumiem, kā arī laikabiedru atmiņas. Šie materiāli ļauj ieraudzīt Gulbi ne tikai kā vērienīgu izdevēju, bet arī kā domātāju, kurš aktīvi reflektējis par grāmatniecības attīstību, izdevēju profesionalitāti un latviešu literatūras vietu Eiropas kultūrtelpā. 

Izdevums ir nozīmīgs pienesums latviešu grāmatniecības, literatūras un kultūras vēstures izpētē, piedāvājot gan jaunu faktoloģisku materiālu, gan plašāku skatījumu uz izdevēja lomu nacionālās kultūras veidošanā. 

Tekstus sagatavojis un komentējis Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Viesturs Zanders. Izdevuma zinātniskās recenzentes ir Gundega Grīnuma un Inguna Daukste-Silasproģe, literārā redaktore Ilze Jansone, dizainu veidojusi Ilze Kalnbērziņa-Prā, izdevums iespiests Jelgavas tipogrāfijā. Grāmata izdota ciklā “Latviešu grāmatai 500” ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.

Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025.

229 lpp., cietie vāki: faksimili, ilustrācijas; 25 cm

Teksts latviešu valodā.

Rakstu krājums “Tā pirmā grāmata. Nozīmīgākie izdevumi latviešu un igauņu valodā. 1525-1918" tapis Latvijas Nacionālajai bibliotēkai sadarbojoties ar Igaunijas Nacionālo bibliotēku, tas izdots paralēli Latvijā (latviešu valodā) un Igaunijā (igauņu valodā). Tas veltīts nozīmīgākajiem notikumiem igauņu un latviešu grāmatniecībā no 1525. līdz 1918. gadam, ietverot 25 tēmas, par kurām, aplūkojot katras valsts piemēru, raksta latviešu un igauņu pētnieki. Izdevuma formāts ir populārzinātnisks, tas piemērots plašai auditorijai ar interesi par vēsturi, grāmatniecību un Latvijas–Igaunijas kultūras paralēlēm. Krājumā aplūkoti tādi temati kā pirmais Bībeles tulkojums, pirmā ābece, pirmās gramatikas grāmatas, vārdnīcas, periodiskie izdevumi, pavārgrāmatas, enciklopēdijas un citi nozīmīgi rakstītā un iespiestā vārda pieminekļi no pirmās grāmatas latviešu un igauņu valodā līdz pat Latvijas un Igaunijas neatkarības deklarācijām 1918. gadā. Izdevums tapis, tā redkolēģijā sadarbojoties Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Igaunijas Nacionālās bibliotēkas pētniekiem. 

Literārie redaktori: Agita Kazakeviča un Ruta Kriviņa. Tulkotāja no igauņu valodas: Anita Tannenberga. Zinātniskais konsultants: Mārtiņš Mintaurs. Dizainere: Dārta Hofmane. Izdevums iespiests Jelgavas tipogrāfijā. Grāmata izdota ciklā “Latviešu grāmatai 500” ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023.

423 lpp., mīkstie vāki: faksimili, diagramma, ilustrācijas, tabulas; 24 cm

Teksts latviešu valodā.

Grāmata veltīta Latvijas Bibliotekāru biedrībai ‒ senākajai bibliotēku nozares profesionālajai organizācijai Latvijā, kas 2023. gadā svinēja simto gadskārtu. Grāmatu veido divas daļas: pirmā daļa ietver pētījumus, kuros raksturota un novērtēta Latvijas Bibliotekāru biedrības un tās aktīvāko biedru loma un ietekme nozares politikā, bibliotēku un to personāla attīstībā. Pētījumos izcelti nozīmīgākie sasniegumi, ieskicētas neīstenotās ieceres, atspoguļots biedrības likvidēšanas process pirmajā padomju okupācijas gadā (1940) un organizācijas entuziastiskā atjaunošana Dziesmotās revolūcijas laikā (1989). Otrajā daļā atrodams apjomīgs uzziņu materiāls: biedrības darbības hronoloģija, informācija par organizācijas valdes sastāvu un revīzijas komisiju, kā arī biedrības bibliogrāfija. Izdevums “Latvijas Bibliotekāru biedrība simts gados” sagatavots un izdots notikumu ciklā “Latviešu grāmatai 500” ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.

Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2022.

239 lpp., mīkstie vāki: ilustrācijas, portreti; 24 cm

Teksts latviešu valodā, D. Zinovjeva raksts tulkots arī angļu valodā.

Izdevuma "Kolekcija. Iespiedgrafika Latvijas Nacionālās bibliotēkas mākslas krājumā" centrā ir LNB Mākslas krājuma Latvijas un ārvalstu iespiedgrafikas kolekcija. Tā aptver laika posmu no 15. līdz pat 21. gadsimtam, sniedzot plašu ieskatu gan grafikas vēsturē, gan iespiedtehniku daudzveidībā. Grāmata stāsta par šo kolekciju, tās veidošanos, pētniecību un dzīvi ārpus krātuves atvilktnēm – atspoguļojumu izstādēs. Īpaša uzmanība ir pievērsta vienpadsmit kolekcijā plašāk pārstāvētajām tehnikām. To apraksti un vizuālie piemēri palīdz veidot izpratni par grafikas attīstību un nozīmi mākslas vēsturē. Izdevums ir bagātīgi ilustrēts, pārstāvot vairāk nekā 100 Latvijas un ārvalstu māksliniekus. Visi reproducētie darbi ir no LNB Grafikas kolekcijas. Izdevuma sastādītājs un tekstu autors ir mākslas zinātnieks un LNB Mākslas krājuma eksperts Dmitrijs Zinovjevs. 

Priekšvārdu sarakstījis vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs. Grafikas tehnikām veltītā izstāžu cikla apskatu veidojusi mākslas zinātniece Anda Boluža. Grāmatas redaktore: Katrīna Teivāne. Literārā redaktore: Antra Bula. Dizains un makets: Tatjana Raičiņeca.

Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2021.

502 lpp., cietie vāki: faksimili, ilustrācijas; 24 cm

Izstādes katalogs “Garlībs Merķelis: Rokraksti. Seniespiedumi. Grafikas darbi”. 2019. gada rudenī Rīgā tika svinēta Baltijas apgaismotāja Garlība Merķeļa 250. jubileja. Tās ietvaros notika izstāde “Sapere aude! – Uzdrīksties zināt! – Dare to now! Garlībs Helvigs Merķelis 250”. Izstādes katalogs veidots kā bagātīgi un kvalitatīvi ilustrēts izdevums ar akadēmisku saturu. Tas iepazīstina ar dokumentu un rokrakstu klāstu, kas atspoguļo Garlība Merķeļa biogrāfijas mazāk zināmās lappuses, viņa autobiogrāfiskos sacerējumus, kontaktus ar Latviešu Literāro biedrību, darbu mākslas un kultūras kritikā un viņa ieguldījumu modernās žurnālistikas tapšanā. Plaši atspoguļota arī Merķeļa literārā darbība un viņa sastādītie ceļojumu apraksti. Atsevišķas nodaļas veltīta pazīstamākā Merķeļa publicistikas darba “Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimta beigās” tapšanai un dažādiem šīs grāmatas izdevumiem. Merķeļa attiecības ar latviešu sabiedrību, viņa uzskati par latviešu tautas nākotni, kā arī laikabiedru kritika par Merķeļa darbību – viss kopā rada aizraujošu un detalizētu laikmeta panorāmu. Katalogs tapis sadarbībā ar LU Akadēmisko bibliotēku. 

Sastādītāja Aija Taimiņa; tulkojums: Aiga Šemeta (vācu valodā), Juris Benķis (angļu valodā); foto: Raimonds Briedis, Kristians Luhaers, Aija Taimiņa; māksliniece Inese Hofmane; zinātniskā redaktore Dr.philol. Māra Grudule; literārā redakcija: Dr.philol. Ieva E. Kalniņa (latviešu valodā), Dr. Alexander Mionskowski (vācu valodā).

Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2021.

479 lpp., cietie vāki: faksimili, ilustrācijas; 25 cm

Teksts latviešu valodā, rakstu kopsavilkumi angļu valodā.

Neizzinātiem latviešu grāmatniecības vēstures jautājumiem laika aptvērumā no 13. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta nogalei veltīta 2021. gadā LNB publicētā kolektīvā monogrāfija “Grāmata Latvijai ārpus Latvijas”. Divpadsmit Latvijas un ārzemju autoru sarakstītajās nodaļās aplūkotie piemēri skar rokrakstus un izdevumus, kam bijusi nozīmīga loma Latvijas kultūras vēsturē, lai gan šie darbi ir radīti ārpus mūsdienu Latvijas teritorijas. Šis stāsts sākas ar Vecāko Livonijas Atskaņu hroniku un turpinās ar senāko saglabājušos grāmatu latviešu valodā, tas atbalsojas Kēnigsbergā iespiestajās latviešu Brāļu draudzes dziesmu grāmatās un Amerikā izdotajos latviešu sociāldemokrātu laikrakstos. Līdzās pētījumiem par Vācijas un Polijas reģionu ietekmi latviešu grāmatniecības attīstībā uzzinām arī par to, kāda bija to latviešu pašizpratne, kuri pēc Pirmā pasaules kara beigām dažādu iemeslu dēļ palika uz dzīvi Padomju Savienībā, un to, kā savu nacionālo kultūru spēja saglabāt latviešu trimdinieki Rietumos pēc Otrā pasaules kara. 

Zinātniskais redaktors Viesturs Zanders; zinātniskie recenzenti: PhD Jānis Krēsliņš, Dr.philol. Pāvels Štolls; literārā redaktore Agita Kazakeviča; tulkojumi angļu valodā: Juris Ojārs Beņķis; dizains: Andrejs Lavrinovičs.

Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2024.

295 lpp., mīkstie vāki: faksimili, ilustrācijas; 24 cm

Teksts vācu un angļu valodā, kopsavilkumi latviešu valodā.

Zinātnisko rakstu 13. (XXXIII) sējums apkopo luteriskās baznīcas reliģisko un sociālo reformu kustībai – piētismam – un tā izpētei Baltijas reģiona kultūrvēsturē veltītus rakstus. Tie balstīti referātos, kas tika nolasīti starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Piētisms Baltijas vēsturē – pētniecības jautājumi un perspektīvas”. Konferenci 2023. gadā tiešsaistē organizēja LNB sadarbībā ar Halles Frankes fondu pētniecības sektoru un Mārtiņa Lutera Halles Universitātes Piētisma pētniecības centru. Visi latviešu, igauņu, lietuviešu un vācu pētnieku raksti publicēti vācu vai angļu valodā ar kopsavilkumiem latviešu valodā. 18. gadsimta Baltijas reģionā piētisms kā teoloģisks un idejvēsturisks koncepts un sociālā kustība skāra teju visas dzīves jomas – literatūras radīšanu, izglītību, baznīcas prakses, grāmatu, pat zāļu tirdzniecību un cilvēku migrāciju. Veidojot krājumu, bija svarīgi panākt, lai raksti tiktu uztverti kā detaļpētījumi, kuri izgaismo atsevišķas problēmšķautnes nākotnē plānotai Baltijas piētisma vēsturei. Krājumam ir trīs tēmu loki, kas aptver vispārīgus piētisma darbības laukus un vienlaikus konkretizē un precīzāk atspoguļo piētisma ietekmes Baltijas reģionā.: “Piētisms, baznīca un dievbijība – tekstveide un recepcija”, “Piētisms, misija un vara – Halle kopā ar un pret Hernhūti” un “Piētisms, ceļošana un pasaules uztvere – lokāli, reģionāli, transkontinentāli”. Atbildīgā redaktore: Beata Paškevica. 

Autori: Tīna Ērika Frīdentāle (Tiina-Erika Friedenthal), Aira Veza (Aira Võsa), Līna Lukasa (Liina Lukas), Māra Grudule, Darius Petkūnas (Darius Petkūnas), Beata Paškevica, Sebastians Rimestads (Sebastian Rimestad), Maits Lāss (Mait Laas), Jirgens Beijers (Jürgen Beyer), Kaspars Kļaviņš. Literārie redaktori: Agita Kazakeviča (latviešu valoda), Daniels Vatermans (vācu valoda), Daina Grosa (angļu valoda).

Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2022.

215 lpp., mīkstie vāki; faksimili, ilustrācijas, tabulas; 24 cm

Teksts latviešu un angļu valodā, kopsavilkumi angļu un latviešu valodā.

Rakstu krājumā “Latvijas kultūras vēstures aspekti avotu krātuvēs” apkopoti deviņu pētnieku raksti, kas skar maz zināmus Latvijas kultūras vēstures faktus un notikumus. Dokumentārās liecības par to esamību atrodamas LNB un Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva krājumā. Pētījumu hronoloģiskais ietvars sniedzas no 18. gadsimta nogales līdz pat 21. gadsimta sākumam, savukārt to tematika atspoguļo ideju un literatūras vēstures jautājumus, 20. gadsimta politiskās vēstures norises un mākslas vēsturi. Vairāki pētījumi veidoti biogrāfiskā skatījumā, atklājot personības saikni ar savu laikmetu. Politiskās vēstures saikne ar kultūras vēsturi atklājas pētījumā par pirmajām latviešu valodā publicētajām kartēm 19. gadsimtā un par Latvijas valsts tapšanai izšķiroši svarīgo Latgales kongresu Rēzeknē 1917. gadā. Rakstu autori pārstāv Latvijas Nacionālo bibliotēku un Daugavpils Universitāti.

Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2017.

632 lpp., cietie vāki: portrets; 22 cm

Bibliogrāfijā ap 3000 ierakstu apkopots K. Skujenieka devums dzejā, cittautu folkloras un dzejas atdzejā, kritikā, publicistikā un citās jomās, kā arī materiāli par dzejnieka dzīvi. Rādītājā ietverti galvenokārt publicētie darbi: grāmatas, materiāli no periodiskajiem izdevumiem, teksta daļas, attēli, fotogrāfijas, skaņu ieraksti, notis, elektroniskie resursi u. c. Sastādot rādītāju, izmantoti gan Latvijas lielāko bibliotēku, gan citu valstu bibliotēku krājumi un bibliogrāfiskie uzziņu aparāti, kā arī dzejnieka personiskais arhīvs. Rādītāja zinātnisko vērtību palielina virkne palīgrādītāju. Svarīgākie no tiem ir K. Skujenieka darbu alfabētiskie rādītāji un personu rādītājs. Bibliogrāfija sniedz plašu skatu ne tikai uz viņa dzīvi un daiļradi, bet arī uz Latvijas kultūrainavu ilgā laika posmā – no 1950. gada, kad žurnālā Bērnība publicēts pirmais K. Skujenieka dzejolis, līdz mūsdienām.

Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2020.

229 lpp., mīkstie vāki: faksimili, ilustrācijas, kartes, tabulas; 24 cm

Teksts latviešu valodā, tulkojumi no angļu valodas, rakstu kopsavilkumi un satura rādītājs arī angļu valodā.

Latvijas simtgades jubilejai veltītā konferenču cikla "Valsts pirms valsts" pirmās starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. Konferencē aplūkoti Austrumbaltijas reģiona, ieskaitot Latvijas teritoriju, vēstures pavērsieni, pārejot no aizvēstures uz viduslaikiem. Pēc vikingu laikmeta kolīzijām kopš 12. gadsimta nogales reģiona vietējās sabiedrības saskārās ar jaunām, kristiešu iekarojumu izraisītām izmaiņām, kas noveda gan pie kardinālām sociālajām, politiskajām un kultūras attiecībām reģionā, gan arī Austrumbaltijas piespiedu iekļaušanas reliģiskā pakļautībā. 

Sastādītājs, ievada autors Dr.hist. Andris Šnē; zinātniskie recenzenti: Dr.hist. Armands Vijups, Dr.hist. Gunita Zariņa, PhD Heiki Valks; tulkojums no angļu valodas un angļu valodas tekstu redaktore Eva Eihman ; literārās redaktores: Ieva Jansone un Agita Kazakeviča; priekšvārda autori: Andris Vilks, Vija Daukšte; mākslinieciskais noformējums: Anete Krūmiņa.

Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2019.

215 lpp., mīkstie vāki; 24 cm

Teksts latviešu valodā, kopsavilkumi angļu valodā.

Krājumā aplūkotā perioda sākumā saira viduslaiku Livonija, un tai piederējušās zemes ieguva kaimiņvalstis, kuras tobrīd veidojās par reģiona lielvarām, piedzīvoja politiskās ietekmes uzplaukumu un modernizācijas procesu diktētas pārmaiņas valstī. Atbilstoši tam tās kārtoja attiecības ar pakļautajām provincēm. Reizē arī Livonija savas pastāvēšanas beigu posmā, Kurzemes hercogiste, Pārdaugavas hercogiste, Zviedru Vidzeme, Poļu Inflantija un Krievijas Baltijas guberņas piekopa savu interešu vadītu politiku un centās sevi noteiktā veidā pozicionēt konkrētās monarhijas ietvaros. Tieši šīs centra un perifērijas attiecības tā brīža valstiskuma attīstības tendenču kontekstā ir grāmatas autoru – pētnieku no Latvijas, Vācijas, Polijas, Zviedrijas, Austrijas un Čehijas – uzmanības centrā. Autori pievērsušies gan politiskajām norisēm, gan ar tām saistītajām kultūras izpausmēm agrīni modernajā laikmetā Latvijas teritorijā.

Sastādītāja Valda Kļava; zinātniskie recenzenti: Dr.hist. Anita Čerpinska, PhD Andrejs Plakans, Dr.hist. Tālis Pumpuriņš; tulkojums angļu valodā: Eva Eihmane; tulkojums no vācu valodas: Maija Levāne; literārā redaktore Agita Kazakeviča; mākslinieciskais noformējums: Tatjana Raičiņeca; priekšvārds: Andris Vilks, Vija Daukšte.