Periodiskajā izdevumā vācu valodā “J. M. R. Lenca gadagrāmata” (Lenz–Jahrbuch. Literatur Kultur Medien 1750-1800, 2023, Nr. 29) publicēts Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošās pētnieces Dr. phil. Beatas Paškevicas raksts[1]. Gadagrāmata aplūko jaunākos zinātniskos atzinumus par Vidzemes dzejnieka Jakoba Mihaela Reinholda Lenca (1750–1792) daiļradi un biogrāfiskiem kontekstiem.

Pasaulē visplašāk pazīstamais mūsu zemes dzejnieks Jakobs Mihaels Reinholds Lencs ir Latvijas kultūrvēsturē nozīmīgas personas – Vidzemes ģenerālsuperintendenta Kristiana Dāvida Lenca (1720–1798) – dēls.

Rakstā, kas galvenokārt balstīts arhīva materiālos, B. Paškevica skata jaunā, no Halles Universitātes studijām tikko Vidzemē nonākušā, Kristiana Dāvida Lenca vērojumus par hernhūtiešu darbību Vidzemē. Raksta pamatā ir K. D. Lenca dienasgrāmatas piezīmes (Chr. D. Lenz “Führungen”), viņa ziņojums konsistorijai par 1741. gada Ziemassvētkos pieredzēto Valmieras Jērakalnā, kā arī 1750. gadā izdotā polemika par hernhūtiešu teoloģiju (Christian David Lenz: Gedanken über die Worte Pauli 1 Cor. 1. v.18. von der Ungleichen Aufnahme des Worts vom Kreutz. Zwey Theile nebst einer starken und für unsere Zeiten sehr nöthig geachteten Vorrede, worinnen die Kreutz-Theologie der so genannten Herrenhuter, vornemlich aus ihrem XII. Lieder-Anhange und deßen drey Zugaben unpartheyisch und genau geprüfet wird. Königsberg, Leipzig 1750).

Raksts sagatavots projektā “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā (NOVEL)” (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003).

[1] Paškevica, Beata. Christian David Lenz’ Selbstzeugnisse von 1740 bis 1750 über die herrnhutische Erweckungsbewegung in Livland. In: Lenz–Jahrbuch. Literatur Kultur Medien 1750-1800. Hg. v. Nikola Roßbach u.a. Wehrhahn Verlag. Band 29. 2023, S. 71-90.

Papildu informācija:
Beata Paškevica
Vadošā pētniece
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: Beata.Paskevica@lnb.lv