Svinot Latvijas Radio simtgadi, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Audiovizuālajā lasītavā 4. stāvā no 2025. gada 8. novembra līdz 2026. gada 9. martam aicinām iepazīt šai jubilejai īpaši veltītu krājuma izlasi “Nāk radiodrudzis! Latvijas Radio – 100”.

Izlases fokusā ir vēsturiski un unikāli 1930. gadu radio ieraksti, kas reiz skanējuši ēterā Latvijas valstij nozīmīgos notikumos, tos iespējams uzreiz arī noklausīties.

Eksponētas arī īpaši retas transkripcijas skaņuplates, kas saglabājušās vien nelielā skaitā un izmantotas 1930. gadu Latvijas Radio pārraidēs, kā arī tā laika reklāmas materiāli, kas atklāj, kā cilvēki klausījās un iegādājās radio.

 “Veļas pār pasauli radiodrudža vilnis. Kur tas nonāk, tur visi saslimst.
Šās epidēmijas pazīmes: gaisi un istabas piestieptas drātīm, mirdz kristāli, spīd kvēlnieki un klusās istabās ļaudis klausās dziesmās kas, risinātas aiz trejdeviņām zemēm. [..] Esat uzmanīgi! Ari mums tuvojas radiodrudzis, jo februārī sāks darboties sen gaiditā Rigas radiofona stacija. [..] Mūsu sabiedrība, it sevišķi provinces, cer, ka Opera un Konservatorija pareizi sapratīs savus pienākumus pret tautu un rūpēsies, lai mūsu jaunā radiofona stacija dotu iespēju noklausīties nopietnu mūziku un audzinātu labu gaumi ari vistālākos Latvijas kaktos, jo ne visiem ir tā laime dzīvot Rīgā, “pirms vairāk kā 100 gadiem 1924. gada novembrī rakstīja izdevums “Laiks”.

1925. gada 1. novembrī oficiāli atklāja pirmo radio raidstaciju Latvijā, kuras nosaukums bija “Rīgas radiofona stacija”. Tās pirmais raidījums ilga divas stundas un piecdesmit piecas minūtes. Rīgas radio stacijas atklāšana sakrita ar laiku, kad arī daudzās citās Eiropas valstīs tika uzsākta radio darbība.

Vēl pirms tam, reklamējot nodomu ieviest Latvijā radio, 1924. gada jūlijā izdevums “Latvijas Vēstnesis” rakstīja: “Radiofona programma ir ļoti daudzpusīga. Viņš pienes visjaunākās ziņas politikā, sportā u.t.t., omulīgi mājās sēdošam dod iespēju noklausīties koncertos un ievērojamu mākslinieku priekšnesumos; namamātēm viņš iečukst ausī tirgus cenas, veikalniekiem pēdējos biržas kursus; viņš regulē pulksteņus un sniedz laika ziņas. Sevišķi mīļš viņš bērniem, kā lielisks pasaku teicējs.”

Tomēr pēc pāris gadiem šķiet, ka ne visiem ir pieņemams radio raidītais saturs, jo 1927. gada augustā, izdevumā “Radiofona programma” tika minēts: “Abonentu vairums ir jaunatne. Viņi saka: Mēs arī gribam būt jautri, dzīvespriecīgi kā ārzemnieki, gribam arī pa radio dzirdēt dejas, jautro operetu un zalonmūziku, ko dod bez izņēmuma visi Vakareiropas raidītāji. Kamdēļ tieši Rīgas radiofonam jāspecializējas galvenām kārtām uz simfonijām un daudziem adagio, andante un tamlīdzīgiem? Kamdēļ mēs esam tie pabērni, kas jautro dzīvespriecīgo mūziku nedrīkst baudīt?”

Lai radio sadzirdētu, bija nepieciešamas speciālas ierīces – uztvērēji, tāpēc jāpiemin 1924. gada novembrī, izdevumā “Laiks” publicētais citāts: “Uz fotogrāfijas redzam P. T. V. darbnīcas izgatavoto detektora aparātu. Šis aparāts strādās bez ta saucamām pastiprinātāju lampiņām, ar detektoru, kurš sastāv no viegla saskara starp speciālu kristālu un metāla asmini. Ar šī aparāta palīdzību varēs dzirdēt Rīgu apm. 30–40 kilometru (rādiusā). Naktī, ziemā, rudenī un pavasarī pie labvēlīgiem atmosfēras radio-elektriskiem apstākļiem attālums būs lielāks. Pie aparāta izmēģināšanas ir bijuši pat gadījumi, ka Rīgā ar viņu var dzirdēt radiokoncertu no Karalaučiem (mūsdienu Kaļiņingrada). Bet, saprotams, tas ir izņēmuma gadījums. Aparāts iebūvēts slēgtā puliereta koka kastē ar atveramu vāku, lai tanī laikā, kad neklausās radioprogramu, aparāta daļas būtu pasargātas no bojājumiem un putekļiem. Tai pašā kastē, labajos sānos ierīkota nodaļa kurā var ievietot galvas telefonu, ar kuru klausās koncertus.”

Lasītavā apskatāmi arī dažādos laikos Latvijā ražoti radioaparāti un grāmatas par radio tēmu.

Laipni gaidīti visi interesenti!

Papildu informācija:

Zane Grosa
Audiovizuālā krājuma vadītāja
Mākslas un mūzikas centrs
Speciālo krājumu departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: zane.grosa@lnb.lv