Publiskoti darbi, kas tikuši otrajā kārtā Latvijas Dizaina gada balvas 2026 rudens pieteikšanās sesijā. Kategorijā “Vides dizains” nominētas divas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) un LNB Atbalsta biedrības izstādes – Gunāra Birkerta simtgades izstāde un izdevums “Birkerts. Bibliotēkas. Gaisma.” un izstāde “Tiesības uz bibliotēku”. Abas izstādes joprojām bez maksas apskatāmas LNB 1. stāvā – ikviens apmeklētājs ir gaidīts tās iepazīt!

Izstāde “Birkerts. Bibliotēkas. Gaisma.”tapusi sadarbībā ar LNB Atbalsta biedrību un ASV vēstniecību Latvijā. Tās autori ir arhitekti Jānis Dripe un Andris Kronbergs, grafikas dizainu veidojusi Tatjana Raičiņeca, gaismas dizainu – Jevgeņijs Sisojevs, Jānis Škutāns un darba grupa. Izstāde tapusi ar LNB Atbalsta biedrības, ASV vēstniecības Latvijā, Valsts kultūrkapitāla fonda, arhitektu biroja Arhis Arhitekti, SIA Gaismas stils, SIA Aidaco Construction, AS Latvijas Finieris, SIA Paradīzes āboli, SIA Rīgas Krēslu fabrika  un RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes atbalstu.

Gunāra Birkerta (1925–2017) simtgadei veltītā izstāde ļauj iepazīt izcilā latviešu arhitekta dzīvi un radošo darbību. Starp daudzajām sabiedriskajām ēkām, ko Gunārs Birkerts projektējis, īpašu vietu ieņem bibliotēkas – tām veltīta šī izstāde. Izstādē iekļautas 19 Gunāra Birkerta projektētās bibliotēkas – LNB ēka un 18 bibliotēkas ASV. Zināmākās no tām ir Mičiganas universitātes Tiesību zinātņu bibliotēka, Mārtina Lutera Kinga pilsētas un universitātes bibliotēka Sanhosē, Dulutas publiskā bibliotēka. Arhitekta radošās dzīves kulminācija bija Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzcelšana.

Izstādi veido fotogrāfijas, skices un ēku maketi. Tajā izceltas arhitekta īpašās attiecības ar gaismu. Gunāru Birkertu mēdz dēvēt par gaismas arhitektūras meistaru, pārsteidzoši gaismas risinājumi atklājas katrā viņa celtnē, īpaši bibliotēku projektos. Gunārs Birkerts ir pasaulē pazīstams latviešu arhitekts, projektējis gandrīz 300 ēkas – muzejus, universitātes, baznīcas, skolas, bibliotēkas. Daudzas no tām var uzskatīt par ikoniskām. Birkerta darbiem raksturīga funkcionalitāte apvienojumā ar simbolu un metaforu lietojumu.

Izstādes “Tiesības uz bibliotēku” autori ir Maija Treile, Pauls Daija, Krišs Salmanis.  Izstādes tapšanā piedalījusies plaša, starpdisciplināru ekspertu komanda. Ideja: Andris Vilks, Dagnija Baltiņa. Kuratori, saturs, teksti: Pauls Daija, Maija Treile. Dizains: Krišs Salmanis. Projekta vadība: Anda Boluža. Eksperte: Aija Taimiņa. Konsultantes: Kristīne Zaļuma, Jana Dreimane. J. H. Bērensa darba Bonhomien tulkojums no vācu valodas: Aiga Šemeta. Jauniešu lasīšanas paradumu pētījums: Ilze Jankovska. Literārā redaktore: Jolanta Treile. Tulkojums angļu valodā: Daina Grosa. Video režija: Jānis Ābele. Video scenāriji: Jānis Ābele, Maija Treile. Operators: Valters Krūzkops. Aktieri (video un audio stāsti): Dārta Cīrule, Bruno Bitenieks. Grims un stils: Ilona Zariņa. Krāsu pēcapstrāde: Toms Šķēle. Priekšmetu video: Kristians Luhaers. Skaņas ieraksti: Renarts Braufmanis. Saglabāšana: Iveta Daugule-Balode. Izstāžu centra vadība: Brigita Zelča-Aispure. Tehniskie risinājumi: Ainārs Egle, Jevgenijs Sisojevs, Grieta Vītoliņa, Krišs Salmanis, Dekorāciju darbnīca, Reklāmu darbnīca Plus, Magnum NT, Dizainstudija A. Komunikācija: Maija Treile, Ieva Gundare, Anna Muhka, Agija Ābiķe, Patrīcija Elza Imša. Pedagoģiskā programma: Anita Smeltere, Dace Pūka, Diāna Lielmane.

Izstāde atklāja notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” kulminācijas gadu, rosinot domāt par bibliotēku un lasīšanu kā demokrātiskas sabiedrības stūrakmeņiem. “Tiesības uz bibliotēku” ir vienlaikus tēlaina, intelektuāli reflektējoša un politiska izstāde, kas jāredz ikvienam, kurš mīl grāmatas, bet vēl vairāk – tiem, kuri pagaidām vēl nemīl. Tās centrā ir Rīgas pilsētas bibliotēka (1524) – pirmā publiskā bibliotēka Rīgā, kas radās pirms pieciem gadsimtiem svētbilžu grautiņu laikā un kuras krājuma lielākā daļa gāja bojā Otrajā pasaules karā. Rīgas pilsētas bibliotēkas stāsts ir dramatisma un spilgtu, pārsteidzošu detaļu pilns. Izstādē tas izmantots kā piemērs, lai aicinātu domāt un diskutēt par pārmaiņām sabiedrības un domāšanas procesos šodien, uzsverot, ka bibliotēka kā pasaules modelis atspoguļo daudz plašākas likumsakarības gan individuālos, gan kolektīvos centienos sakārtot, apjēgt un saprast pasauli mums apkārt. Lasītprasme, grāmatas un bibliotēkas ir nozīmīgi elementi, arī modelējot nākotnes vīziju, un izstāde izmanto bibliotēku vēsturi, lai no jauna uzdotu jautājumu: vai mēs gribētu, lai nākotne ir nelasošas un nekritiski domājošas sabiedrības rokās?

Izstādes formāts sapludina robežas starp laikmetīgās mākslas un vēsturiskas tematikas izstādēm. Uz vēsturiskiem artefaktiem izstāde aicina paraudzīties kā uz laikmetīgās mākslas objektiem, savukārt interaktīvos risinājumos – atklāt intelektuālās un emocionālās pieredzes paradoksus. Līdzīgi kā multimediālajā mūsdienu pasaulē arī izstādē apmeklētājam pilna informatīvā aina veidojas, kombinējot dažādus avotus un formātus. To vidū īpaša nozīme ir grāmatas formāta izstādes ceļvedim, apliecinot grāmatu kā orientieri daudznozīmīgajā un nereti grūti izprotamajā pasaulē ap mums.

Izstādi finansiāli atbalstījis Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts “Grāmata un sabiedrība Latvijā: Eiropas dimensija un kultūras pārmaiņas” (LZP-2023/1-0263), projekts “Latviešu Grāmatai 500” ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu un  Latvijas kultūras kanona projekts ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu, Valsts kultūrkapitāla fonds. Aptauja “Latvijas iedzīvotāju lasīšanas paradumi” veikta Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projektā “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003).

Vairāk par Latvijas Dizaina gada balvas 2026 nosacījumiem, žūrijas sastāvu un nominantiem ŠEIT

Informāciju apkopoja:
Agija Ābiķe
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: agija.abike@lnb.lv