2026. gada 10.–11. jūlijā Cēsīs notiks sarunu festivāls LAMPA, kurā piedalīsies Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) pārstāves.

10. jūlijā plkst. 13.10–14.30 Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras mantojuma teltī diskusijā “Kā pieradināt krājumu?” piedalīsies LNB Pētniecības un interpretācijas centra projektu vadītāja Ineta Vaivode un Mākslas un mūzikas centra mākslas krājuma eksperte Līga Goldberga.

Diskusija aktualizē, kā atmiņas institūciju krājumus nereti uzskata par neitrālām un pasīvām pagātnes glabātuvēm. Patiesībā krājums nav neitrāls, tas ir subjektīvu izvēļu, rūpju un interpretāciju rezultāts, kas nosaka, kā sabiedrība atceras sevi. Vienas institūcijas ietvaros krājumu veido un pēta salīdzinoši neliels cilvēku loks, un viņu skatījumi neizbēgami ietekmē to, kas tiek saglabāts, izcelts vai aizmirsts. Diskusijā runāsim par krājumu kā dzīvu un mainīgu vidi, kurā sabiedrības atmiņa tiek ne tikai saglabāta, bet arī veidota, pakļaujoties radikālai subjektivitātei.

10. jūlijā plkst. 22.00–23.00 kustības “Laiks Lasīt” diskusijā “Vai lasīšana veicina valstiskumu?” skatuvē “Eiropa ir te!” piedalīsies LNB Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja Maija Treile.

Domājoša sabiedrība ir demokrātijas pamats. Vai lasīšana veicina valstiskumu?

Diskusija uzsver – mēs lasām vairāk nekā jebkad agrāk – ziņas, ierakstus un ziņojumus viedtālruņu ekrānos. Taču vai mēs patiešām izlasām un spējam uztvert sarežģītus procesus? Kamēr lasītprasmi ierasts uzskatīt par patīkamu hobiju vai izglītības sistēmas iekšējo jautājumu, globālie dati un skarbā realitāte signalizē par ko citu: nelasoša sabiedrība valstij maksā dārgi – gan tiešā finanšu, gan nacionālās drošības izteiksmē.

Starptautiskie pētījumi rāda, ka nepietiekama pamatprasmju apguve un funkcionālais analfabētisms rada triljoniem eiro lielus zaudējumus pasaules ekonomikai. Tas ietekmē visu: no lielāka sloga veselības aprūpes un sociālajos budžetos līdz pat noziedzības pieaugumam un zemākai valsts kopējai efektivitātei. Latvijas kontekstā skolēnu lasītprasmes rādītāju pasliktināšanās nav tikai pedagogu raizes – tas ir signāls par ilgtermiņa riskiem valsts ilgtspējai, tiesiskumam un demokrātiskajai iekārtai. Cilvēks, kurš nespēj izlasīt un saprast likuma garu vai kritiski izvērtēt informāciju, kļūst viegli manipulējams informatīvajā karā un pakļauts populistiskiem solījumiem.

Diskusijā atteiksimies no romantizētā pieņēmuma, ka “lasīt ir vienkārši jauki”, un paskatīsimies uz lasīšanu kā uz eksistenciāli nepieciešamu valsts kapitālu un izdzīvošanas prasmi.

Festivāla LAMPA programma

Informāciju apkopoja:

Agija Ābiķe
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: agija.abike@lnb.lv