Izvēlēties kontrastu
Izvēlēties teksta izmēru
100%
150%
200%
Vairāk par pieejamību
LV

Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētnieku dalība starptautiskā zinātniskā konferencē “No impērijas līdz minoritātei: Baltijas vācieši no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 30. gadiem” (From Empire to Minority: Baltic Germans from Late Nineteenth Century to the 1930s)

2026. gada 23.–24. janvārī Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Dr. hist.Mārtiņš Mintaurs un Speciālo krājumu departamenta direktore, zinātniskā doktora grāda Ph. D. kandidāte Marika Selga referēja vācbaltiešu vēstures pētniecībai veltītā starptautiskā konferencē “No impērijas līdz minoritātei: Baltijas vācieši no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 30. gadiem” (From Empire to Minority: Baltic Germans from Late Nineteenth Century to the 1930s), kas norisinājās Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūtā. Konference tika rīkota sadarbībā ar Jeila Universitāti ASV un Igaunijas Mākslas akadēmiju.

M. Mintaurs uzstājās ar referātu “A Colonial Self-Reflection? Baltic German Scholars and Discussions on the Architectural Heritage in Latvia (1908–1938” (Vai koloniāla pašrefleksija? Baltijas vācu speciālisti un diskusijas par arhitektūras mantojumu Latvijā (1908–1938)). Referāts bija veltīts Baltijas vācu arhitektu un mākslas vēsturnieku Vilhelma Neimaņa (1849–1919), Heinca Pīranga (1876–1936) un Vilhelma Bokslafa (1858–1945) ieguldījumam arhitektūras pieminekļu aizsardzības un atjaunošanas darbā divos laika posmos: mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā no 19. gs. beigām līdz Pirmajam pasaules karam un Latvijā 1920. un 1930. gados, it īpaši saistībā ar diskusijām par Vecrīgas rekonstrukciju 1935.–1938. gadā. Referātā analizēta Baltijas vācu speciālistu piesaiste teorijai par vietējās mākslas kā vācu zemju mākslas atvasinājuma “koloniālo” izcelsmi, kas bija populāra 20. gs. sākumā, un tas, kā šī teorija ietekmēja latviešu sabiedrības un kultūras mantojuma nozares speciālistu attieksmi pret “vāciskajiem” arhitektūras pieminekļiem Latvijā starpkaru periodā.

Kā šīs attieksmes piemērs referātā aplūkota Doma laukuma un Rātslaukuma rekonstrukcija Vecrīgā, ko uzsāka Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms, izraisot kritiku par šiem pasākumiem Baltijas vācu preses izdevumos.

Referāts tika sagatavots Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā “Grāmata un sabiedrība Latvijā: Eiropas dimensija un kultūras pārmaiņas” (Nr. LZP-2023/1-0263).

M. Selga referātā “Witnessing radical change: reporting on Baltic Germans by American correspondents in 1914-1923” (Radikālu pārmaiņu liecinieki: amerikāņu korespondentu ziņojumi par Baltijas vāciešiem 1914.–1923. gadā) iepazīstināja klātesošos ar Amerikas Savienoto Valstu laikrakstu publikāciju galvenajām tēmām par baltvāciešiem. Salīdzinot baltvāciešu atmiņās izteiktos novērojumus par dzīvi Krievijas Impērijas Baltijas provincēs 19. gadsimta beigās līdz divedsmitā gadsimtā divdesmitajiem gadiem, ar ASV laikrakstos publicēto informāciju, Selga radīja priekšstatu, kā attīstījās interese par Baltijas valstīm. Tika aplūkotas tēmas kā rusifikācija, anarhisma izpausmes, 1905. gada norises, vēršanās pret vāciski runājošiem iedzīvotājiem Pirmā pasaules kara laikā. M. Selga informēja par ASV 1917. un 1918. gados īstenoto propagandas kampaņu pret Vāciju, kas ietekmēja žurnālistu izvēli lietojot apzīmējumus Baltijas teritorijā karojošām vācu vienībām, vai radīja jaunu terminu Baltijas vāciešu apzīmēšanai angļu valodā “the Balts”. Tika minēti žurnālisti, kas ziņoja tieši no Latvijas teritorijas 1919. gadā un 1920. gadā.

Vācbaltieši un viņu vēsture ir plaši pētīta, un reti iespējams runāt par Baltijas vēsturi, nerunājot arī par vācbaltiešiem. Tomēr pēdējos gados interese par daudziem ar vācbaltiešiem saistītiem tematiem mazinās.

Konferences mērķis ir aktualizēt šo pētniecības lauku un no jauna pievērsties vācbaltiešu stāvoklim starp Krievijas un Vācijas impērijām no 19. gadsimta beigām līdz starpkaru perioda noslēgumam, kad agrākās impēriskās elites bija kļuvušas par mazākumtautībām neatkarīgajā Igaunijā un Latvijā. It īpaši būtisks pētniecības lauks, kam konferencē pievērsās referenti, ir jaunākie pētījumi par 20. gadsimta sākumu Eiropā, tostarp Krievijā, kad plaši izplatījās vācbaltiešu veidotā “Baltijas propaganda”, kas nereti noklusēja šī reģiona iedzīvotāju vairākuma intereses un viedokļus.

Konferences programma un vairāk informācijas (angļu valodā) ŠEIT

Papildu informācija:
Agija Ābiķe
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēk
E-pasts: Agija.Abike@lnb.lv


Oriģinālā ziņa publicēta LNB tīmekļvietnes versijā, kas bija aktīva līdz 2026. gada augustam.