15. aprīlī Zinātnes mājā, Rīgā, 84. Latvijas Universitātes starptautiskās zinātniskās konferences “Vēsture, valodas un identitātes noturība” laikā notika gadskārtējā Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes sekcija, kurā pētnieki un nozares speciālisti diskutēja par atmiņas institūcijām mākslīgā intelekta laikmetā. Sekcijā piedalījās arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas eksperti un pētnieki. Bibliotēkzinātnes un informācijas sekcija šogad tika veltīta tēmai “Atmiņas institūcijas starp dabīgo un mākslīgo intelektu”.

Konferences sekcijā referēja LNB Bibliogrāfijas institūta Datu un zināšanu pārvaldības nodaļas datu lietojamības eksperte Marta Elizabete Kivkule ar referātu “Nošu metadatu vizualizēšana no Latvijas Nacionālās bibliogrāfijas”, Datu un zināšanu pārvaldības nodaļas datu pārvaldības attīstības vadītājs Matīss Bolšteins ar referātu “LVM un pakešapstrāde MARC21 bibliogrāfisko metadatu ģenerēšanai”, BI Krājuma veidošanas nodaļas Izdevējdarbības eksperte Anete Saulīte-Stačkune ar referātu “Globālie izaicinājumi un vietējā izdevējdarbība: pandēmijas un kara ietekme uz mūsdienu Latvijas grāmatniecību”, LNB vadošais pētnieks Viesturs Zanders ar referātu “Atmiņu publikācijas trimdā 20. gs. 60. gados”.

Martas Elizabetes Kivkules referāta “Nošu metadatu vizualizēšana no Latvijas Nacionālās bibliogrāfijas” mērķis bija vizualizēt nošu bibliogrāfiskos metadatus no Latvijas Nacionālās bibliogrāfijas un veikt vizualizāciju analīzi, lai identificētu sakarības un datu kvalitātes problēmas. Pētījuma pamatā ir metadati, kas eksportēti no Latvijas Nacionālās bibliotēkas vienotās datubāzes Kopkatalogs. Metadati ir no nošu resursiem, kas kataloģizēti pēc MARC un RDA standartiem. Pētījumā tika izmantotas bibliotēku un informācijas zinātnes un digitālo humanitāro zinātņu metodes, kas apvienotas ar datorizētu datu analīzi. Eksportētā datu kopa tika pārveidota tabulu formātā, ievērojot datu sakārtošanas principus. Datu tīrīšana un normalizēšana tika veikta programmā OpenRefine, bet analīze un vizualizācijas tika īstenotas, izmantojot Python. Vizualizācijas ietver laika skalas, dažādas diagrammas, tīkla grafikus, ģeogrāfiskās un intensitātes kartes, kas ļauj analizēt publikāciju aktivitāti, valodu sadalījumu, izdevēju darbību, mūzikas laukus, autorus un to lomas, un metadatu kvalitāti. Tematiskās analīzes rezultāti atklāj vēsturiski atšķirīgus izdevējdarbības periodus, dominējošās muzikālās formas, galvenos autorus un sistemātiskas metadatu nepilnības, īpaši piezīmju un saistīto darbu laukos.

Matīsa Bolšteina referāts “LVM un pakešapstrāde MARC21 bibliogrāfisko metadatu ģenerēšanai” aplūko, kā nesenie sasniegumi mākslīgā intelekta jomā ir veicinājuši eksperimentu skaita pieaugumu saistībā ar automatizētas metadatu veidošanas pieejām bibliotēkās. Šī maģistra darba mērķis ir novērtēt lielo valodas modeļu un pakešapstrādes piemērojamību un uzticamību strukturētu MARC21 bibliogrāfisko metadatu ģenerēšanā. Darbā tiek izmantots Latvijas Nacionālajā bibliotēkā izstrādāts pakešapstrādes rīks, lai ģenerētu bibliogrāfiskos ierakstus balstoties uz skenētu titullapu attēliem. Trīs lielo valodu modeļu ģenerētie rezultāti tiek izvērtēti, novērtējot to strukturālo atbilstību MARC21 prasībām un salīdzinot ģenerētos laukus ar cilvēka veidotiem laukiem. Rezultāti liecina, ka, lai gan visi modeļi spēja ģenerēt semantiski salīdzināmus bibliogrāfiskos aprakstus, to atbilstība MARC21 struktūrai un citiem aspektiem ievērojami atšķīrās.

Anetes Saulītes-Stačkunes referātā “Globālie izaicinājumi un vietējā izdevējdarbība: pandēmijas un kara ietekme uz mūsdienu Latvijas grāmatniecību” aplūkots, ka diskusijā par mūsdienu Latvijas izdevējdarbības norisēm nereti tiek uzsvērtas jo sevišķi Covid-19 pandēmijas, bet reizē arī kara Ukrainā sekas – šie apstākļi kļuvuši par atskaites punktu pārmaiņām nozarē pēdējo gadu laikā. 

Plašāki procesi pasaulē atstājuši ilgtermiņa ietekmi gan uz kvalitatīvajiem, gan kvanitatīvajiem rādītājiem, pārveidojot realitāti arī izdevējdarbībā. Referāta nolūks bija koncentrētā veidā aplūkot, kā mainījusies Latvijas izdevējdarbība laika posmā no 2019. gada, pievēršoties tieši grāmatām kā centrālajam skatītajam izdevuma tipam kā reprezentatīvam piemēram globālo izaicinājumu virzītām pārmaiņām Latvijas izdevējdarbībā.

Referāts izstrādāts VPP projektā Latviešu literatūra kā piederība: personības, poētika un publiskā telpa (LITBEL).

Dr. philol. Viestura Zandera referātā “Atmiņu publikācijas trimdā 20. gs. 60. gados” pētīts, ka latviešu grāmatu klāstā pēdējā gadsimta ietvaros kvantitatīvi arvien prāvāku vietu ieņem dokumentālā literatūra, tostarp atmiņu izdevumi. Izņēmums nav arī nacionālās grāmatniecības daļa, kas veidojusies ārpus Latvijas pēc Otrā pasaules kara. Nozīmīgu latviešu trimdas publikāciju daļu veido atmiņu izdevumi, kuru skaitliskā apjoma noteikšanu ietekmē arī tas, kā interpretējam atmiņu literatūru un ko ietveram šajā izdevumu grupā.

20. gadsimta 60. gados versijas (vairāk kā 80 grāmatas) par savu vietu Latvijas jaunāko laiku vēstures norisēs publicē zinātnieki, pedagogi un militārpersonas, bet visbiežāk kādreizējie politiķi, diplomāti un kultūras darbinieki. Tajā skaitā vairāki mediju un grāmatu videi piederošie (Jānis Grīns, Jānis Kārkliņš, Jānis Porietis un Žanis Unāms). Gan Latvijā, gan pārsvarā ārpus tās tapušus atmiņu tekstus, arī vairāku no Latvijas brīvajā pasaulē nonākušu personību (Jānis Simsons, Lilija Zariņa) dzīves pieredzes fiksējumus publicē kā pazīstami (Daugava, Grāmatu draugs), tā arī jaunizveidoti apgādi (Memento un citi).

Periodiskie izdevumi un dažādās atmiņu institūciju krātuvēs (tajā skaitā Latvijas Universitātes bibliotēkā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Latvijas Nacionālajā Rakstniecības un mūzikas muzejā) atrodamie dokumenti ļauj precīzāk izprast atmiņu autoru atklātības pakāpi, izdevumu atbalsi trimdas latviešu sabiedrībā un arī okupētajā Latvijā, kā arī saskatīt pašcenzūras klātbūtni šajās publikācijās. Izdevēju, autoru un literatūrpētnieku epistulārais mantojums dod ieskatu atšķirīgās tekstu rediģēšanas praksēs (raksturotas Dagnijas Šleieres un Helmāra Rudzīša pieejas). 

Papildu informācija:
Baiba Holma
Latvijas Universitātes
Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes
Asociētā profesore
E-pasts: baiba.holma@lu.lv