Latvijas Nacionālās bibliotēkas Galvenās krātuves centrs (GKC) aicina vasarā ne tikai paviesoties pie Baltijas jūras, bet arī apskatīt tematisku krājuma izlasi “Baltijas jūras krastā”. Visas vasaras garumā krājuma izlasē apskatāmi dažādu nozaru literatūras izdevumi par Baltijas jūru, kā arī tās iedvesmotie latviešu autoru daiļdarbi.

Vasarā tiek atzīmētas un svinētas vairākas ar jūras tematiku saistītas dienas, piemēram, Pasaules vides diena 5. jūnijā un Pasaules okeānu diena 8. jūnijā, Latvijā iecienītie Jūras svētki jūlija otrajā sestdienā un augusta nogalē – Baltijas jūras diena (pēdējā ceturtdienā) un Senās uguns nakts (pēdējā sestdienā). Tas ir laiks, lai pieminētu un atgādinātu par Baltijas jūru, Latvijas unikālo vērtību.

Izlasē eksponēti vairāki dabaszinātņu izdevumi. Grāmata “Ieraugi Baltijas jūru: mūsu vienīgo un kopīgo” (2009) rosina uzzināt, ka Baltijas jūra ir viena no lielākajām iesāļa ūdens jūrām un tās ekosistēma, lai arī unikāla, ir trausla. Sekluma, ūdens plūsmu specifikas un piesārņojuma rezultātā Baltijas jūrā veidojas t. s. mirušās zonas, kas šobrīd mērāmas gandrīz Latvijas teritorijas apmēros. Viena no šādām zonām atrodas arī Rīgas jūras līcī.

Latvijai ir ievērojama Baltijas jūras krasta līnija, līdz ar to zvejniecība un kuģniecība tradicionāli bijis nozīmīgs nodarbošanās veids piekrastes teritorijās. Uz to norāda ne tikai tādi nozaru literatūras darbi kā Krišjāņa Valdemāra raksti, “Jūras tiesības”, 1929. gada izdevums “Jūras zvejnieka padomnieks”, bet arī atmiņu stāsti – “Jūras vilki sarakstē un atmiņās”, “Jūras noburtie: tāljūras zvejas kapteiņa atmiņu stāsts” un “Jūras dēli: no senatnes līdz veco zvejas laivu kapsētai” u. c. 

Ar jūrniecību saistīto nodarbju un dabas parādību ietekmē radies neviens vien mākslas darbs. Izlasē apskatāmi tādi daiļliteratūras darbi kā Ingrīdas Vīksnas romāns “Mums jābrien jūrā” (1993), Augusta Gailīša romāns “Skarbā jūra” (1952), Ata Skalberga stāstu krājums “Jūras gaiss” (1979), Jāņa Lapsas garstāsts “Siļķu grāmata” (1974), Ādolfa Talča stāsts “Ak vai, kā jūra krāc” (1984), kā arī Kārļa Skalbes pasaka par jūras vāravu jeb nāru (2022). Starp izlasē apskatāmajiem dzejas krājumiem ir Vizmas Belševicas “Jūra deg” (1966), Vitolda Valeiņa sastādītā dzejas antoloģija “Jūras dziesmas” (1973) un Montas Kromas “Stāvā jūra” (1982).

Dienvidkurzemes autori Olafs Gūtmanis, Egons Līvs, Sandra Vensko un citi, kuru darbi arī pārstāvēti izlasē, uztur piekrastes dzīvi rakstniecībā ar rakstu krājumu “Piemares ļaudis” un Egona Līva piemiņas balvu “Krasta ļaudis” (to piešķir kopš 2010. gada). Divkārtēja balvas laureāte ir leksikoloģe Benita Laumane, kura rūpīgi pētījusi latviešu valodā un folklorā atrodamos neskaitāmos vietvārdus, tādus izteicienus kā “piliens jūrā” un citus tuvumā esošās jūras ietekmē radušos vārdus un frāzes (izlasē pārstāvēti pētījumi “Zeme, jūra, zvejvietas” un “Jūra latviešu valodā un folklorā”).

Izlase apskatāma līdz 2025. gada 20. septembrim Krātuves izsniegšanas punktā (3. stāvā) LNB darba laikā.

Informāciju sagatavoja:
Anna Paula Pujēna
Galvenā bibliotekāre
Galvenās krātuves centrs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: Anna.Paula.Pujena@lnb.gov.lv