Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāde “Tiesības uz bibliotēku” aicina domāt par bibliotēku, grāmatu un lasīšanas nozīmi cilvēka un sabiedrības dzīvē. Izstāde tapusi notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros, pievēršoties lasīšanai un zināšanu pieejamībai kā demokrātiskas sabiedrības pamatvērtībām.

Izstāde saņēmusi Latvijas Muzeju biedrības Gada balvu 2026 izglītojošajā darbā. Žūrijas komentārs: “Augstvērtīga izstāde ar nozīmīgu sociālo un izglītojošo ietekmi, kas izvirza mūsdienu sabiedrībai aktuālus jautājumus par lasīšanas un bibliotēku nozīmi kā vēstures, tā socioloģijas kontekstā. Pārliecinoši īstenotais projekts ar daudzveidīgiem paņēmieniem rosina interesi un paplašina izpratni par lasīšanas fenomenu, kā arī rada nozīmīgu starptautisku rezonansi.” Plašāk par Latvijas Muzeju biedrības Gada balvu 2026.

Par izstādi

 “Tiesības uz bibliotēku” ir vienlaikus tēlaina, intelektuāli reflektējoša un politiska izstāde, kas jāredz ikvienam, kurš mīl grāmatas, bet vēl vairāk – tiem, kuri pagaidām vēl nemīl.

Izstādes centrā ir Rīgas pilsētas bibliotēka (1524) – pirmā publiskā bibliotēka Rīgā, kas radās pirms pieciem gadsimtiem reformācijas laikā un kuras krājuma lielākā daļa gāja bojā Otrajā pasaules karā. Tās dramatiskais un pārsteidzošām detaļām bagātais stāsts kļūst par atspēriena punktu pārdomām par bibliotēku kā pasaules modeli un cilvēka centieniem sakārtot, izprast un saglabāt zināšanas.

Izstādes vēstījumā savijas bibliotēku vēsture, filozofija un mūsdienu lasīšanas paradumu pētniecība. Viena no tās iedvesmas avotiem ir Rīgas pilsētas bibliotēkas inspektora Johana Kristofa Bērensa darbs Bonhomien (1792) – pirmais bibliotēku filozofijas darbs mūsu reģionā, kurā bibliotēka aplūkota kā daudzfunkcionāls intelektuālās un kultūras dzīves centrs. Savukārt izstādes veidošanas gaitā īstenotie pētījumi par Latvijas iedzīvotāju lasīšanas paradumiem ļauj vēsturiskos jautājumus sasaistīt ar šodienas sabiedrības izaicinājumiem.

Izstādes formāts sapludina robežas starp vēsturisku ekspozīciju un laikmetīgo mākslu. Vēsturiskie artefakti, audiovizuālie stāsti un interaktīvie risinājumi rosina ne tikai iegūt zināšanas, bet arī izjust, apšaubīt un pārdomāt mūsu attiecības ar grāmatām un lasīšanu. Izstādē aplūkojami unikāli materiāli no LNB un citu Latvijas atmiņas institūciju krājumiem, savukārt īpaši veidots ceļvedis palīdz orientēties tās daudzslāņainajā vēstījumā.

Vai mēs gribētu, lai nākotne ir nelasošas un nekritiski domājošas sabiedrības rokās? Šis jautājums caurvij izstādi, aicinot domāt par lasītprasmi, zināšanu pieejamību un bibliotēku lomu demokrātiskas sabiedrības nākotnē.

Izglītības programma

Izstādi papildina izglītības programma skolēniem. Nodarbībā “Klases stunda izstādē “Tiesības uz bibliotēku”” 5.–12. klašu skolēni, izmantojot izlaušanās spēles principus, iepazīst izstādes galvenās tēmas, meklē atbildes uz jautājumiem par lasīšanu un zināšanu pieejamību un kopīgi veido drukas darbu.

Plašāka informācija un pieteikšanās: Klases stunda izstādē “Tiesības uz bibliotēku”.

Tiesības uz lasīšanu. Rīgas manifests

Izstādē aizsāktās tēmas turpina 2025. gada 24. oktobrī LNB publiskotais Rīgas manifests “Tiesības uz lasīšanu”. Tas uzsver lasīšanas un lasītprasmes nozīmi demokrātijas, nacionālās drošības un sabiedrības labklājības stiprināšanā un aicina veidot mērķtiecīgu nacionāla mēroga lasīšanas stratēģiju. Manifests apliecina, ka lasīšana nav tikai individuāla izvēle vai kultūras patēriņa veids, bet arī sabiedriski nozīmīga vērtība un ikviena cilvēka tiesības.

Lasīt Rīgas manifestu “Tiesības uz lasīšanu”.

Izstādes veidotāji

Ideja: Andris Vilks, Dagnija Baltiņa. Kuratori, saturs un teksti: Pauls Daija, Maija Treile. Dizains: Krišs Salmanis. Projekta vadība: Anda Boluža.

Finansējums: Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts “Grāmata un sabiedrība Latvijā: Eiropas dimensija un kultūras pārmaiņas” (LZP-2023/1-0263), projekts “Latviešu Grāmatai 500” ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu un  Latvijas kultūras kanona projekts ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu, Valsts kultūrkapitāla fonds. Aptauja “Latvijas iedzīvotāju lasīšanas paradumi” veikta Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projektā “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003).

Papildu informācija:
Maija Treile
Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: maija.treile@lnb.lv
Tālrunis: +371 29631741